NASA aizvien nespēj atdzīvināt leģendārā Habla teleskopa kameru 'smadzenes'
Foto: NASA

Habla kosmiskais teleskops, kas 30 gadus priecējis ar brīnišķīgām bildēm un ļāvis astronomiem izdarīt virkni nozīmīgu atklājumu, nu jau vairāk nekā divas nedēļas ir "akls". NASA inženieriem aizvien neizdodas atrisināt problēmas ar teleskopa "smadzenēm", kas kontrolē iekārtas zinātniskos instrumentus, arī kameras. Nesen veiktais mēģinājums pāriet uz rezerves procesoru beidzās ar skaudru atskārsmi – arī tas nedarbojas kā nākas. Klātienes apkopes misiju vairs nebūs, tāpēc inženieriem nāksies vien atrisināt kļūmi attālināti.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par spīti tam, ka teleskops orbītā ir nu jau vairāk nekā 30 gadus, tas aizvien ir ļoti ražīgs darba instruments, jo īpaši pēdējo gadu laikā. Pēdējā klātienes apkope gan veikta pirms vairāk nekā 10 gadiem – 2009. gadā teleskopu apmeklēja kosmoplāna "Atlantis" apkalpe, kad tostarp uzstādīja arī rezerves procesoru. Sava ražīgā pienesuma dēļ NASA no veterāna vēl nevēlas atteikties un cer Habla teleskopu darbināt vēl vismaz dažus gadus, tāpēc šobrīd inženieri nemitīgi pūlas atrast datorsistēmu kļūmes sakni, par jaunumiem regulāri informējot oficiālajā NASA blogā. Pēdējais ieraksts par šo tematu publicēts 25. jūnijā.

Pašam teleskopam šobrīd briesmas nedraud – tas aizvien stabili riņķo vēlamajā orbītā ap Zemi un darbojas drošajā režīmā, minimzējot resursu patēriņu un nedarbinot neko lieku. Arī paši zinātnes instrumenti – optika, kameru sensori un visas pārējās kameru sistēmas – pašlaik ir darba kārtībā, vien nav, kas tās kontrolē, jo "nobrukusi" tieši par šo instrumentu darbināšanu un ievākto datu apstrādi atbildīgā sistēma.

Līdz 2009. gadam Habla teleskopa zinātniskos instrumentus kontrolēja tikai viens centrālais procesors. Patiesībā jau katrā brīdī tāpat darbojas tikai viens, taču šajā gadā tika uzstādīts rezerves procesors krīzes situācijām, jo pēc tam nekādas "dzelžu" maiņas vairs nebūs iespējamas.

Instrumentam, kas riņķo 550 kilometru augstumā, labāk tomēr uzreiz nodrošināt rezervi gan plāna B, gan plāna C gadījumiem. Diemžēl šobrīd arī ar visām rezervēm nav gana.

Habla teleskopa zinātnisko instrumentu vadības galvenās sastāvdaļas ir divi centrālā procesora moduļi (CPM), četri atmiņas moduļi (tikai viens no tiem aktīvs, trīs ir rezervē), un datu apmaiņas kopne, kas nodrošina visu pārējo "dzelžu" sazināšanos savā starpā. Pēc tam, kad NASA nesekmīgi mēģināja atrisināt problēmu ar pirmo centrālā procesora moduli, tika ieslēgts rezerves modulis. Izrādās, tas piedzīvoja tieši tās pašas kļūmes, ko primārais procesors, proti, neizdodas nedz ierakstīt, nedz nolasīt informāciju no atmiņas moduļa. Tas vedina domāt, ka problēma meklējama kur citur, ne pašā procesorā. Jau pirms nedēļas veiktie testi liecina, ka ar pašiem atmiņas moduļiem viss ir kārtībā – šīs kļūmes ir tikai "simptoms", ne vaina atmiņas moduļos.

NASA aizvien nespēj atdzīvināt leģendārā Habla teleskopa kameru 'smadzenes'
Foto: Šāda apčubināšana Habla teleskopam vairs "nespīd". Teleskopa otrā apkopes misija 1997. gadā – strādā astronauti Marks Lī (no kreisās) un Stīvens Smits. Foto: NASA

Ir maz ticams, ka vienā brīdī būtu "nobrukuši" gan divi centrālo procesoru moduļi, gan četri atmiņas moduļi, tāpēc NASA inženieri nu lūko citā virzienā. Viens no iespējamajiem vaininiekiem varētu būt CU/SDF modulis – tas atbild par zinātnes instrumentu saziņu ar procesoru un ar teleskopa kamerām iegūto datu noformatēšanu, lai tos varētu pārraidīt uz Zemi. Tāpat komanda pēta, vai nav ieviesusies kļūme sprieguma regulatorā, kam jānodrošina teleskopa komponentiem vienmērīgs, stabils un precīzs spriegums. Ja sprieguma regulators nedara savu darbu, arī tas var izraisīt novērotās problēmas.

NASA inženieri vēl dažas dienas veltīs, lai izpētītu divus iepriekš minētos scenārijus. Ja noskaidrosies, ka kļūme tik tiešām ir datu formatēšanas sistēmā vai sprieguma regulatorā, bez satraukuma – Habla teleskopā ir arī rezerves šiem komponentiem. Ja problēma tomēr meklējama citur, NASA ir apņēmības pilna to atrast un atgriezt Habla teleskopu apritē.

Tags

Astronomija Kosmoss NASA Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form