Jau kopš 13. jūlija viens no pasaulē slavenākajiem astronomijas instrumentiem – Habla kosmiskais teleskops – ap Zemi riņķo bezdarbībā. Datorsistēmas kļūmes dēļ visi teleskopa zinātniskie instrumenti pārslēdzās uz drošo režīmu, aktīvām paliekot tikai teleskopa pamatfunkcijām. Mēnesi NASA inženieri lauzīja galvu un netika skaidrībā, kas ir šo likstu cēlonis. Nu beidzot "vaininieks" varētu būt atrasts, un speciālisti tuvākajās dienās lūkos teleskopa zinātniskos instrumentus atkal iedarbināt, vēsta ieraksts NASA jaunumu blogā.
Sākotnēji tika domāts, ka nobeidzies pats galvenā procesora modulis, kas kontrolē teleskopa zinātniskos instrumentus. Tā kā 2009. gadā Habla teleskopa pēdējā apkopes misijā klātienē tika uzstādīts arī rezerves procesors, NASA mēģināja pārslēgties uz to. Problēmas nepazuda – neizdevās nedz ierakstīt, nedz nolasīt informāciju no atmiņas moduļa. Tādi Habla teleskopam ir četri – viens darbībā, bet trīs rezervē. Testi liecināja, ka arī ar pašiem atmiņas moduļiem viss ir kārtībā.
Inženieri secināja – ir maz ticams, ka vienā brīdī būtu "nobrukuši" gan divi centrālo procesoru moduļi, gan četri atmiņas moduļi, tāpēc uzmanība tika pievērsta CU/SDF modulim. Šis modulis nodrošina zinātnes instrumentu saziņu ar procesoru un ar teleskopa kamerām iegūto datu noformatēšanu, lai tos varētu pārraidīt uz Zemi. Tāpat inženieri pārbaudīja, vai ķibele nav meklējama sprieguma regulatorā, kam jānodrošina teleskopa komponentiem vienmērīgs, stabils un precīzs spriegums.
Nu šķiet, ka pie vainas varētu būt tieši sprieguma regulators barošanas blokā. Kā raksta NASA, tam jānodrošina nemainīgs, stabils piecu voltu spriegums zinātnisko instrumentu centrālajam procesoram un atmiņas moduļiem. Ja izejas spriegums ir būtiski zemāks vai augstāks par pieciem voltiem, tad barošanas blokā iestrādāta drošības sistēma dod instrukciju centrālajam procesoram apturēt darbību, lai novērstu bojājumu risku.
Kopš 1990. gada šis lieliskais tehnoloģiju un inženierzinātņu sasniegums piegādā astronomiem lērumu vērtīgu datu par Visumu, bet mums – neticami skaistas bildes ar galaktikām, zvaigžņu kopām, miglājiem. 31 darbības gada laikā ar Habla teleskopu veikti vismaz 1,5 miljoni novērojumu, pateicoties ar šo teleskopu ievāktajiem datiem, tapuši vismaz 18 tūkstoši zinātnisku publikāciju, fundamentāli mainot mūsu izpratni par Visumu. Tiesa, sagaidāms gan, ka tuvākajos gados Hablam tiešām būs "jādodas pensijā", taču šī gada rudenī NASA pēc vairākiem termiņu pagarinājumiem apņēmusies kosmosā nogādāt jaunās paaudzes observatoriju – Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Par to vairāk lasīt vari rakstā "Zeltā klātais Visuma pētnieks sola ieskatu ļoti tālā pagātnē".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
