NASA beidzot varētu būt 'atkodusi' Habla kosmiskā teleskopa problēmas cēloni
Foto: 1990. gada 25. aprīlis. Habla kosmiskais teleskops pametis kosmoplāna “Discovery” kravas nodalījumu un grasās ķerties pie darba. Nu jau aiz muguras vairāk nekā 30 ražīgi darba gadi. Foto: NASA/Smithsonian Institution/Lockheed Corporation

Jau kopš 13. jūlija viens no pasaulē slavenākajiem astronomijas instrumentiem – Habla kosmiskais teleskops – ap Zemi riņķo bezdarbībā. Datorsistēmas kļūmes dēļ visi teleskopa zinātniskie instrumenti pārslēdzās uz drošo režīmu, aktīvām paliekot tikai teleskopa pamatfunkcijām. Mēnesi NASA inženieri lauzīja galvu un netika skaidrībā, kas ir šo likstu cēlonis. Nu beidzot "vaininieks" varētu būt atrasts, un speciālisti tuvākajās dienās lūkos teleskopa zinātniskos instrumentus atkal iedarbināt, vēsta ieraksts NASA jaunumu blogā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Sākotnēji tika domāts, ka nobeidzies pats galvenā procesora modulis, kas kontrolē teleskopa zinātniskos instrumentus. Tā kā 2009. gadā Habla teleskopa pēdējā apkopes misijā klātienē tika uzstādīts arī rezerves procesors, NASA mēģināja pārslēgties uz to. Problēmas nepazuda – neizdevās nedz ierakstīt, nedz nolasīt informāciju no atmiņas moduļa. Tādi Habla teleskopam ir četri – viens darbībā, bet trīs rezervē. Testi liecināja, ka arī ar pašiem atmiņas moduļiem viss ir kārtībā.

Inženieri secināja – ir maz ticams, ka vienā brīdī būtu "nobrukuši" gan divi centrālo procesoru moduļi, gan četri atmiņas moduļi, tāpēc uzmanība tika pievērsta CU/SDF modulim. Šis modulis nodrošina zinātnes instrumentu saziņu ar procesoru un ar teleskopa kamerām iegūto datu noformatēšanu, lai tos varētu pārraidīt uz Zemi. Tāpat inženieri pārbaudīja, vai ķibele nav meklējama sprieguma regulatorā, kam jānodrošina teleskopa komponentiem vienmērīgs, stabils un precīzs spriegums.

Nu šķiet, ka pie vainas varētu būt tieši sprieguma regulators barošanas blokā. Kā raksta NASA, tam jānodrošina nemainīgs, stabils piecu voltu spriegums zinātnisko instrumentu centrālajam procesoram un atmiņas moduļiem. Ja izejas spriegums ir būtiski zemāks vai augstāks par pieciem voltiem, tad barošanas blokā iestrādāta drošības sistēma dod instrukciju centrālajam procesoram apturēt darbību, lai novērstu bojājumu risku.

NASA beidzot varētu būt 'atkodusi' Habla kosmiskā teleskopa problēmas cēloni
Foto: NASA

Šobrīd NASA inženieriem ir divas versijas – vai nu bojāts pats sprieguma regulators un "dod ārā" nepareizu spriegumu, vai arī bojājums ir šajā drošības mehānismā, kura uzdevums ir pasargāt procesorus un atmiņas moduļus. Nav izslēgts, ka sprieguma regulators aizvien izvada nepieciešamos piecus voltus, bet drošības mehānisms spriegumu nolasa nepareizi – kā būtiski augstāku vai zemāku par vēlamajiem pieciem voltiem, tādējādi automātiski izslēdzot teleskopa zinātniskos instrumentus.

Par laimi Habla teleskopā ir ne tikai rezerves procesors un atmiņas moduļi, bet arī barošanas modulis. NASA inženieri 15. jūlijā uzsāks procedūras, lai pārslēgtos uz šo rezerves barošanas sistēmu.

Cerams, ka tas atrisinās Habla teleskopa likstas, jo klātienes apkope un detaļu nomaiņa vairs nav plānota. Pēdējā apkope notika 2009. gadā. Turpmāk visas problēmas jārisina attālināti līdz brīdim, kad plāni B, C un D vairs nedarbosies un no Habla teleskopa būs jāatvadās.

NASA beidzot varētu būt 'atkodusi' Habla kosmiskā teleskopa problēmas cēloni
Foto: Zvaigžņu kopa “Westerlund 2” aptuveni 20 tūkstošu gaismas gadu attālumā no Zemes, Kuģa ķīļa zvaigznājā. Par šo un citiem iespaidīgiem Visuma attēliem mums jāpateicas Habla teleskopam. Foto: NASA, ESA, the Hubble Heritage Team (STScI/AURA), A. Nota (ESA/STScI) and the Westerlund 2 Science Team

Kopš 1990. gada šis lieliskais tehnoloģiju un inženierzinātņu sasniegums piegādā astronomiem lērumu vērtīgu datu par Visumu, bet mums – neticami skaistas bildes ar galaktikām, zvaigžņu kopām, miglājiem. 31 darbības gada laikā ar Habla teleskopu veikti vismaz 1,5 miljoni novērojumu, pateicoties ar šo teleskopu ievāktajiem datiem, tapuši vismaz 18 tūkstoši zinātnisku publikāciju, fundamentāli mainot mūsu izpratni par Visumu. Tiesa, sagaidāms gan, ka tuvākajos gados Hablam tiešām būs "jādodas pensijā", taču šī gada rudenī NASA pēc vairākiem termiņu pagarinājumiem apņēmusies kosmosā nogādāt jaunās paaudzes observatoriju – Džeimsa Veba kosmisko teleskopu. Par to vairāk lasīt vari rakstā "Zeltā klātais Visuma pētnieks sola ieskatu ļoti tālā pagātnē".

Tags

Saules sistēma Astronomija Kosmoss NASA Visums Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form