Līdz brīdim, ko astronomijas entuziasti gaidījuši tik ilgi, atlicis pavisam nedaudz – 10 miljardus dolāru vērtais Džeimsa Veba kosmiskais teleskops parādīs, uz ko ir spējīgs. 12. jūlijā pulksten 17.30 pēc Latvijas laika teleskopa komanda publiskos pirmos pilnvērtīgos ar šo teleskopu uzņemtos attēlus. Iepriekš gan arī publicēti attēli, kas ļauj noprast Veba spējas, taču tie tomēr bija kalibrēšanas un testu attēli. Beidzot NASA arī devusi mājienus par to, kas būs redzams pirmajos attēlos, un solījumi ir grandiozi.

Aizvadītajā nedēļā NASA vadītājs Bils Nelsons, uzrunājot preses pārstāvjus, atklāja, ka 12. jūlijā publiskotajos attēlos būs arī tālākie līdz šim novērotie objekti, proti, vissenākais ieskats mūsu Visuma agrīnajā vēsturē. Nedaudz intrigas gan Nelsons aizvien saglabā, neatklājot, cik seni būs šie objekti un kas tie par objektiem. "Tik tālu cilvēce nekad iepriekš vēl nebija raudzījusies, un mēs tikai sākam apjaust, ko Veba teleskops spēj paveikt un paveiks," spriež NASA vadītājs.

Tātad varam cerēt, ka tiks pārspēts nesen ar Habla kosmisko teleskopu sasniegtais rekords – tālākā jebkad novērotā zvaigzne (28 miljardu gaismas gadu attālumā) vai tālākais līdz šim novērotais objekts – neliela galaktika GNz11 (32 miljardu gaismas gadu attālumā).

Šī zvaigzne veidojusies apmēram 900 miljonus gadu pēc Lielā sprādziena un tādējādi ir viena no mums zināmā Visuma pirmās paaudzes zvaigznēm.

Starp citu, kā gan nākas, ka šos objektus izdevās redzēt, ja jau nekas neceļo ātrāk par gaismu, un šobrīd Visuma vecums, cik mums zināms, ir 13,8 miljardi gadu? Par to plašāku skaidrojumu var gūt rakstā "Habla teleskopa kontā grandiozs rekords – tālākā jebkad novērotā zvaigzne".

Otrs būtiskais Veba teleskopa spēju paraugdemonstrējums būs kādas citplanētas spektrs, solījis NASA vadītāja vietnieks zinātniskajos jautājumos Tomass Zurbukens. Veicot spektra analīzi gaismai, kas līdz teleskopam nonāk, izspīdot cauri konkrētās citplanētas atmosfērai, var aptuveni nojaust atmosfēras ķīmisko sastāvu, tostarp arī, vai šī atmosfēra ir potenciāli derīga dzīvības uzturēšanai. Te gan jāteic, ka Veba teleskops ir labāk piemērots lielāku planētu, galvenokārt gāzu milžu, pētīšanai – uz šī tipa planētām, protams, nekāda dzīvošana vis nesanāks. Iespējams, Vebs spēs iegūt datus arī par kādu Zemei līdzīgas cietzemes planētas atmosfēru, taču šāda veida planētas tipiski ir daudz mazākas un attiecīgi arī grūtāk izpētāmas no liela attāluma.

Foto publicēšanas pasākumu varēs vērot tiešraidē NASA kontos visās lielākajās sociālo tīklu un straumēšanas platformās – gan "Facebook", gan "Twitter", gan "YouTube" un "Twitch".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!