Pirms vairākām dienām NASA izziņoja datumu, kad sūtīs kosmosā DART kosmosa kuģi, kura misija ir visai vienkārša konceptuāli, bet ne tik vienkārši īstenojama – milzu ātrumā ietriekties asteroīdā. Iegūtās zināšanas ļaus ekspertiem saprast, vai šādu piegājienu ir vērts attīstīt tālāk kā potenciālu aizsargmehānismu Zemi apdraudošu asteroīdu novirzīšanai.

Šobrīd izziņotais plāns paredz, ka DART (Double Asteroid Redirection Test) "Falcon 9" raķetes "mugurā" zemi pametīs 24. novembra pulksten 2.20 naktī pēc Latvijas laika no Vandenberga gaisa spēku bāzes Kalifornijā. Nogādāts kosmosā, DART kuģis atdalīsies no nesējraķetes un uzsāks aptuveni gadu ilgu ceļu pretī asteroīdu sistēmai "Didymos", veicot kopumā 11 miljonus kilometru.

"Didymos" ir binārs asteroīds – divu kosmosa akmeņu "tandēms", kas sastāv no viena aptuveni 780 metru diametra asteroīda un mazākā kompanjona, kura izmērs ir ap 160 metriem. NASA lidaparātu mērķēs tieši uz mazāko objektu, cerot to ietriekt asteroīdā ar apmēram 24 tūkstošus kilometru stundā jeb apmēram 6,6 kilometru sekundē lielu ātrumu.

NASA Zemei tuvo objektu novērošanas programma ir klasificējusi vairāk nekā 8000 asteroidu, kuri ir diametrā lielāki par 140 metriem un potenciāli kādā brīdī var pietuvoties mūsu planētai tuvāk par 1,3 astronomiskajām vienībām (viena astronomiskā vienība – Zemes attālums līdz Saulei jeb apmēram 150 miljoni kilometru). Ja šāda izmēra asteroīds ietriektos Zemē, sekas būtu grūti paredzamas, bet skaidrs, ka postaža būtu milzīga.

14 secīgi "Didymos" attēli, kas 2003. gada 23., 24. un 25. novembrī iemūžināti ar nu jau sagruvušo Aresibo radioteleskopu.


NASA, ietriecot lidaparātu mazākajā "Didymos" objektā, lūkos noskaidrot, vai šādā veidā var izmainīt asteroīdu ātrumu un virzienu pietiekami daudz, lai novirzītu līdzīga izmēra objektus no bīstamas trajektorijas, kas apdraud Zemi. Jau tagad ir visai skaidrs, ka arī ietriekšanās asteroīdā ar ātrumu 6,6 kilometri sekundē to nedz sasitīs gabalos, nedz arī pārāk daudz novirzīs no trajektorijas. Pēc NASA aplēsēm tas asteroīda ātrumu samazinās par vien nelielu daļu no viena procenta. Taču arī tik nelielas izmaiņas var nest gaiditos rezultātus.

Foto: NASA/Johns Hopkins APL


Ideja vienkārša – tiešs trieciens, vienlaikus ievācot datus gan ar nelielu satelītu, gan ar teleskopiem no Zemes.

DART kuģa triecienu monitorēt palīdzēs neliels satelīts, ko izstrādājusi Itālijas Kosmosa aģentūra. Ja NASA trāpīs asteroīdam "pa pieri", garantēti ne tikai interesanti un vērtīgi dati zinātniekiem, bet arī aizraujošs šovs kosmosa izpētes entuziastiem. Ja DART palaišana notiks pēc plāna un neaizkavēsies, tad lidaparātam vajadzētu satriekties ar "Didymos" 2022. gada septembra beigās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!