NASA zonde "OSIRIS-REx" pirmo reizi uz dažām sekundēm "sasveicinājās" ar Zemei tuvo asteroīdu "Bennu", ap kuru riņķoja divus gadus. Neilgajā, bet ļoti svarīgajā manevrā cerēts iegūt vismaz 60 gramus paraugu no asteroīda virsmas, lai tos vēlāk nogādātu atpakaļ uz Zemes analīzei. Kaut ir apstiprinājums par sekmīgu manevru, to, vai zondei izdevies iegūt cerēto materiāla daudzumu, visdrīzāk uzzināsim vien pēc vairākām dienām.
"Mēs to izdarījām!" sajūsmu par veiksmīgo manevru neslēpa "OSIRIS-REx" misijas viena no atslēgas personām – planētu pētnieks Dante Loreta.
Tā kā zonde šobrīd atrodas Saulei pretējā pusē, skatoties no Zemes (aptuveni 333 miljonus kilometru attālumā), tad signāls no zondes un atpakaļ ceļo 18 minūtes. Visu paraugu ievākšanas manevru zonde veica automātiski, un, ja procesā būtu radušās kādas tehniskas ķibeles, misijas kontrole uz Zemes tās nespētu laicīgi novērst – ziņojums par problēmu līdz Zemei ceļotu 18 minūtes, atbildes instrukcijas atpakaļ – vēl 18 minūtes.
Šoreiz, šķiet, viss noritējis pēc plāna, un zondes paraugu ievākšanas mehānisms veiksmīgi saskāries ar asteroīda virsmu. Vismaz zondes sensori misijas kontroles centram nosūtījuši datus, ka visas parauga ievākšanas procedūras darbības izpildītas veiksmīgi, un zonde pēc dažas sekundes ilgušā kontakta no asteroīda virsmas atgrūdusies. Lai ievāktu paraugus, pret asteroīda virsmu tika raidīta spēcīga slāpekļa gāzes strūkla, lai atdalītu sīkus fragmentus un putekļus, kurus savākt īpašā filtrā.
"Šis brīdis bija pavērsiena punkts misijā. Nu mums būs vajadzīgas vairākas dienas, lai noskaidrotu, cik daudz parauga izdevies iegūt," piebildis NASA Zinātnisko misiju direktorāta Vašingtonā pārstāvis Tomass Zarbuhens. Ja izrādīsies, ka ievāktais paraugu apjoms ir mazāks par cerētajiem 60 gramiem, nekas vēl nav zaudēts – zondei pietiek slāpekļa gāzes vēl diviem paraugu ievākšanas piegājieniem.
Ja tiks secināts, ka savāktā materiāla daudzums ir nepietiekams, nākamais mēģinājums varētu notikt 2021. gada janvārī. Savukārt tad, ja pēc nedēļas jau zināsim, ka savāktā materiāla daudzums ir pietiekams, "OSIRIS-REx" jau nākamgad martā dosies atceļā uz Zemi, kuru sasniegs 2023. gada septembrī.
Pirmie attēli no paraugu ievākšanas manevra gan būs pieejami jau šodien.
Kāpēc "Bennu" un asteroīdi tik ļoti interesē Saules sistēmas pētniekus? Asteroīdi ir vieni no senākajiem objektiem Saules sistēmā, kas ļoti maz laika gaitā mainījušies – daudz mazāk nekā planētas un to pavadoņi. Tie burtiski ir kā "laika kapsulas", kas satur vēstījumu par Saules sistēmas rašanās laiku. Izpētot asteroīdus, mēs varam gūt labāku ieskatu arī tajā, kā radās dzīvība uz Zemes.
"Bennu", kas ir aptuveni 500 metrus liels, ar ūdens molekulām un oglekļa savienojumiem bagāts asteroīds, ir viena no šādām "laika kapsulām". Šim asteroīdam līdzīgi, iespējams, spēlēja būtisku lomu tajā, lai uz Zemes nonāktu dzīvības evolūcijai nepieciešamās izejvielas.
