Nāvējošāks un 'lipīgāks': kas atšķir Covid-19 no sezonālās gripas
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisītā infekcijas slimība Covid-19 nereti tiek pielīdzināta sezonālajai gripai, iespējams, lai "nezināmais ienaidnieks" vismaz psiholoģiski nešķistu tik "nezināms" un tādējādi kļūtu mazāk biedējošs. Par jauno koronavīrusu pagaidām vēl zinām salīdzinoši maz, taču jau pietiekami, lai pavisam droši un ar datiem apgalvotu – tā nebūt nav "vien cita sezonālā gripa". Turpinājumā – skaitļi un dati, kas to skaidri ilustrē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šķietami niecīgā atšķirība – tomēr iespaidīga

Pirmā lieta, kas SARS-CoV-2 būtiski atšķir no sezonālās gripas, ir vīrusa "lipīgums". Proti, runa ir par parametru, ko dēvē par vīrusa pamata reprodukcijas skaitli jeb R0 un kas raksturo, cik cilvēkus vidēji tiešā ceļā inficē viens ar vīrusu jau inficētais.

Viens no visnešpetnākajiem vīrusiem šajā ziņā ir Measles morbillivirus, kas izraisa masalas. Masalām pamata reprodukcijas skaitlis ir no 12 līdz pat 18. Nedaudz mazāk lipīgas, bet arī ar pamata reprodukcijas skaitli virs 10 ir vējbakas, cūciņām šis parametrs ir diapazonā no 4 līdz 7. Sezonālajai gripai – vidēji 1,3.

Proti, katrs ar gripu slimais vidēji tālāk inficē vai nu vienu, vai divus cilvēkus. Turpretī jaunā koronavīrusa gadījumā R0 ir vidēji no 2 līdz 2,5, tātad viens inficētais tālāk inficē jau vismaz divus cilvēkus.

1,3 pret 2 līdz 2,5 – šķietami niecīga atšķirība, vai ne? Taču vienkārša situācijas modelēšana dažus soļus uz priekšu ieskicē pavisam citu ainu. Arī vietne "Vox" informatīvā video ar vizualizācijām skaidri parāda – pie šādiem parametriem pēc desmit kārtām no viena ar gripu inficētā būs inficējušies kopumā 56 citi cilvēki. Jaunā koronavīrusa modelī ar R0 skaidrli 2 – 2,5 pēc desmit kārtām būs inficējušies jau 2047 citi cilvēki. Atšķirība ir gandrīz vairāk nekā divi tūkstoši, un jo tālāk, jo straujāk tā pieaugs. Skaidri redzams, ka jaunais koronavīruss ir ar potenciālu izplatīties daudz straujāk nekā sezonālā gripa, kas arī tika novērots gadījumos, kur savlaicīgi netika ieviesti ierobežojošie pasākumi.

Maskēšanās divu nedēļu garumā

Nākamais punkts, kas būtiski atšķir sezonālo gripu no jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19, ir inkubācijas periods. Ja gripa par sevi liek manīt pat jau nākamajā dienā pēc inficēšanās, proti, parādās simptomi un ir skaidrs, ka cilvēks ir slims, tad Covid-19 simptomi var slēpties pat 14 dienas (atsevišķos gadījumos pirmie simptomi konstatēti pat vēl vairāk dienu pēc nonākšanas saskarsmē ar vīrusu). Vidēji Covid-19 simptomi parādās piecas dienas pēc inficēšanās. Arī periodā, kad nekādu jūtamu simptomu nav, inficētā persona jau ir bīstama apkārtējiem. Cilvēks, kuram simptomi neparādās 14 dienas, principā divas nedēļas ir apdraudējums līdzcilvēkiem. Šo apdraudējumu var būtiski mazināt, ievērojot visus piesardzības pasākumus, bet visbūtiskākie no tiem – bez vajadzības neiet ārā no mājas un tad, ja tomēr nepieciešamība spiež doties ārā, obligāti turēties vismaz divu metru atstatumā no cilvēkiem, ar kuriem nemitinies vienā mājsaimniecībā.

Sociālā distancēšanās ir sevi pierādījusi kā efektīva metode, kas palīdz samazināt jaunu Covid-19 gadījumu skaitu.

Vēl viens būtisks aspekts – daļa no cilvēkiem, kas ir Covid-19 pozitīvi, var būt asimptomātiski, proti, viņiem nav novērojami ar Covid-19 saistītie simptomi, tādi kā drudzis, sauss klepus, grūtības elpot, reizēm arī caureja un nespēks. 2. aprīlī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publiskotajā ziņojumā vēstīts, ka ir vairāki laboratoriski apstiprināti gadījumi, kad Covid-19 pacientiem nav tipisko simptomu, taču pagaidām nav laboratoriski apstiprinātu gadījumu, ka persona bez jebkādiem simptomiem būtu inficējusi citu cilvēku. Te būtiski vēlreiz uzsvērt atšķirību starp pilnībā asimptomātiskiem gadījumiem un tādiem, kas ir inficēti un kuriem simptomu nav pagaidām, bet tie parādīsies vēlāk.

Nāvējošāks un 'lipīgāks': kas atšķir Covid-19 no sezonālās gripas
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Jaunais koronavīruss – jaunums arī mūsu imūnsistēmai

Jā, ik sezonu ar gripu slimo simtiem tūkstoši cilvēku visā pasaulē, un daudzi desmiti tūkstoši no gripas komplikācijām arī iet bojā, tomēr gripa, kaut tai ir dažādi tipi un tā ik sezonu pie mums var viesoties nedaudz citā veidolā, nav jauns ienaidnieks. Daļā populācijas pret konkrētiem gripas tipiem jau ir izstrādājusies spēcīga imūnatbilde – vai nu vakcinācijas, vai jau iepriekš pārslimotas gripas rezultātā.

Tādējādi populācijā, pat ja imūna ir tikai daļa, vīrusam tiek likti šķēršļi, strupceļš, kas iegrožo tā izplatību. Ja viens cilvēks inficē vienu vai divus citus, tie tālāk vienu vai divus citus, agri vai vēlu kādā no ceļiem pretī būs cilvēks ar imunitāti, un šajā punktā vīrusa tālāka izplatība apstāsies. Tas palīdz nesaslimt lielai daļai populācijas, tādējādi veselības aprūpes sistēmas kapacitāte netiek izsmelta un slimajiem, kam tas nepieciešams, iespējams sniegt profesionālu palīdzību.

Jaunais koronavīruss mūsu imūnsistēmai ir nezināms ienaidnieks. Principā šobrīd pieejamā informācija liecina, ka uzņēmīgi pret šo infekciju ir teju visi.

Tas nozīmē, ka vienīgā iespēja apturēt vīrusa tālāku izplatību ir nenonākt ar to saskarsmē, proti, pašizolēties, ievērot distancēšanos. Pretējā gadījumā, kā ainu ieskicē arī Londonas Impērijas koledžas pētnieku modeļi, saslimtu vairāk nekā 90% no pasaules iedzīvotājiem, veselības aprūpes sistēmas neizbēgami pārkarstu un nespētu palīdzēt pat nelielai daļai no tiem, kam Covid-19 ir smagā formā. Sliktākajā no pētnieku modelētajiem scenārijiem bezdarbība, turpinot dzīvot bez ierobežojumiem, varētu beigties pat ar 40 miljonu cilvēku nāvi.

Pagaidām, kamēr nav vakcīnas, savu efektivitāti pret Covid-19 pierādījušu medikamentu un terapiju, visi pakļauti riskam. Vakcīnu izstrāde pašā optimistiskākajā scenārijā varētu prasīt vismaz gadu, bet pie tā strādā daudzas pētnieku komandas visā pasaulē. Tāpat uzmanība pievērsta vairākiem jau esošiem medikamentiem un vakcīnām, kuri varētu atvieglot slimības norises gaidu smagāk slimajiem pacientiem, tostarp PVO megaeksperiments ar četrām dažādām terapijām. Pētīta tiek arī pret tuberkulozi paredzēta vakcīna, kas, iespējams, var noderēt nespecifiskās imunitātes stiprināšanai, tomēr jāuzsver – viss vēl ir izpētes stadijā.

Nāvējošāks un 'lipīgāks': kas atšķir Covid-19 no sezonālās gripas
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Slimo smagāk

Dati, protams, dažādās valstīs atšķiras, bet kopējās tendences ir skaidras – ja ar gripu slimajiem hospitalizācija nepieciešama pāris procentos gadījumu, tad Covid-19 smagāk skartajās valstīs būtu jāhospitalizē 20% vai pat 30% inficēto.

Ar ko beidzas veselības sistēmas pārslogošana, skaidri liecina Itālijas bēdīgā pieredze. Turklāt nav runa tikai par gultas vietu un, piemēram, plaušu ventilēšanas aprīkojuma nepietiekamību. Tā kā mediķi ir pirmie frontes līnijā cīņā pret Covid-19 un tieši saskaras ar inficētajiem, bet nereti trūkst individuālās aizsardzības līdzekļu, ir risks, ka no ierindas tiks izsists arvien vairāk un vairāk to speciālistu, kuri vienīgie šajā situācijā spēj palīdzēt smagi slimajiem cilvēkiem.

Nāvējošāka par gripu

Daļa cilvēku nekorekti salīdzina gripu ar Covid-19, norādot, ka gripa ir krietni nāvējošāka, jo no tās gadā mirst daudz vairāk cilvēku.

Jā, absolūtajos skaitļos šobrīd tiešām no gripas gadā mirst daudz vairāk cilvēku, bet tas nesniedz priekšstatu par mirstības īpatsvaru saslimušo vidū. Proti, šī argumenta paudēji, gripu uzdodot par nāvējošāku slimību, parasti min rādītājus gada griezumā, kamēr Covid-19 pasauli pārņēma vien šī gada sākumā, bet tā īsti "apgriezienus" sāk uzņemt vien pēdējās nedēļās, upuru skaitam mēneša laikā "uzšaujoties debesīs".

Ja 1. martā no Covid-19 bija miruši nedaudz vairāk par trim tūkstošiem cilvēku, tad 1. aprīlī tie bija jau vairāk nekā 47 tūkstoši, bet 5. aprīlī – jau gandrīz 70 tūkstoši.

Kaut tā ir taisnība, ka lielai daļai slimība norit salīdzinoši viegli, aptuveni katrs divdesmitais no šobrīd reģistrētajiem Covid-19 pacientiem ir smagā vai kritiskā stāvoklī, un uz kopējo inficēto cilvēku skaitu tas ir rādītājs, kas vieš pamatotas bažas par veselības aprūpes sistēmu spēju sniegt palīdzību visiem tiem, kam tas būs nepieciešams.

Nāvējošāks un 'lipīgāks': kas atšķir Covid-19 no sezonālās gripas
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Šie pieci punkti visai skaidri ieskicē ainu, kāpēc Covid-19 vis nav "kārtējā gripa", un pagaidām labākais, ko varam darīt, ir klausīties epidemiologu ieteikumos – bez vajadzības nedoties ārpus mājas, publiskās vietās ieturēt vismaz divu metru distanci no citiem, nepulcēties, bieži mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni, censties ar nemazgātām rokām publiskās vietās neaiztikt muti, degunu, neberzēt acis.

Šobrīd Latvija ir viena no tām valstīm, kas ļoti sekmīgi tiek galā ar slimības ierobežošanu, un tikai no sabiedrības atbildīgas rīcības un noteikto ierobežojumu ievērošanas ir atkarīgs, vai tas tā turpināsies.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form