Iztēlojies aizsardzību pret Covid-19, kas panākta, vien iesmidzinot vai iepilinot dažus pilienus preparāta degunā. Tieši šāda ir pamatideja nazālajām Covid-19 vakcīnām, kas pēdējā laikā izpelnās arvien lielāku uzmanību. Šo nazālo vakcīnu pamatā būtu tāda pati tehnoloģija kā parastajām injicējamām vakcīnām. Taču, kā norāda Virdžīnijas Universitātes infekciju slimību pētnieks un nazālo vakcīnu izstrādātājs Majurešs Abjankars, šāda tipa vakcīnām, kas ievadītas tieši vietā, kur koronavīruss sāk savu uzbrukumu, var būt vairāki plusi.
Kas ir nazālās vakcīnas?
Nazālās vakcīnas, ka jau to liecina nosaukums, tiek ievadītas degunā. Vēl precīzāk dēvētas par intranazālajām vakcīnām, tās ievada vai nu pilienu, vai aerosola veidā. Populārākā no šādām nazālajām vakcīnām ir "FluMist" – aerosols, kas izmanto inaktivētu gripas vīrusu, lai pasargātu pret gripu. Intranazāla vakcīna var saturēt gan novājinātu dzīvu vīrusu, kā tas ir "FluMist" gadījumā, gan būt nukleīnskābju tehnoloģiju vakcīna – kā mRNS vakcīnas. Tās var būt arī proteīnu vakcīnas – kā vakcīna pret B hepatītu vai "CorbeVax" ražotā Covid-19 vakcīna.
Intranazālās vakcīnas ir vislabāk piemērotas, lai pasargātu pret patogēniem, kas organismā iekļūst caur degunu – kā to dara gan gripa, gan koronavīruss. Imitējot pacienta pirmo saskarsmi ar gaisā esošiem patogēniem, šīs vakcīnas spēj uztrenēt cilvēka imūnsistēmu pretdarbībai jau tajā vietā, kur infekcija var sākties. Zinātnieki noskaidrojuši, ka pirmā imūnatbilde elpceļos pēc cilvēka saskarsmes ar gaisā esošu vīrusu var noteikt to, cik smaga būs turpmākā slimības gaita. Tātad teorētiski intranazālās vakcīnas varētu nodrošināt pat labāku aizsardzību par tradicionālajām vakcīnām.
Kā koronavīruss inficē organismu?
SARS-CoV-2, vīruss, kas izraisa Covid-19, pārsvarā organismā nonāk caur degunu un pieķeras gļotādai degunā un kaklā. Tur tas inficē šūnas un sāk vairoties un izplatīties tālāk. Zem gļotādas šūnām ir arī daudz dažāda tipa imūno šūnu, kas veido gļotādas imūnsistēmu. Šīs imūnsistēmas šūnas pirmās identificē koronavīrusa daļiņas un sāk veidot imūno atbildi.
Nevakcinētam cilvēkam šis process prasa apmēram divas nedēļas laika pēc pirmās saskarsmes ar koronavīrusu. Tajā brīdī vīruss jau ir inficējis arī citus orgānus, tostarp plaušas, kas var novest pie smagas saslimšanas.
Nazālās vakcīnas imitē šo procesu. Kad cilvēks ieelpo nazālās vakcīnas aerosolu, daļiņas nosēžas uz gļotādas deguna dobumā un kaklā, iekļūst šūnās un sāk veicināt imūno atbildi, tādējādi iemācot vīrusam atpazīt koronavīrusu un tikt ar to galā reālas infekcijas gadījumā.
Kā atšķiras nazālās vakcīnas no injekcijām muskulī?
Kad saņemam Covid-19 vakcīnu plecā, tā veicina spēcīgu imūno atbildi šūnās ap to vietu, kur vakcīna ievadīta. Tā, protams, arī "norīko" imūnsistēmu izstrādāt specifiskas antivielas tieši pret Covid-19 arī visā organismā.
Kad koronavīruss sāk inficēt šūnas elpceļos, tur esošās imūnšūnas sāk izstrādāt aizsardzību. Organisms uz inficēšanās vietu sūta arī imūnšūnas un antivielas no citām organisma vietām, bet līdz tam brīdim, kad pietiekami daudz šo šūnu būs savāktas inficēšanās vietā, vīruss, iespējams, jau būs sācis izplatīties arī citur, tādējādi imūnsistēmai var būt grūtības "turēt līdzi".
Nazālās vakcīnas imitē vīrusu, lai sagatavotu organismu aizsardzībai – gluži kā jebkura cita vakcīna. Taču būtiski, ka tās imitē arī pašu inficēšanās procesu, tādējādi veicinot imūno atbildi jau deguna un kakla gļotādā. Vienkāršāk sakot – intranazālās vakcīnas ir apmēram kā jau laikus zināt, kur tieši notiks ielaušanās, un tādējādi var izvietot apsardzi pareizajā vietā, pirms vēl problēmas sākušās.
Šai idejai ir arī atbalsts zinātnē. Tiešā salīdzinājumā dzīvnieku modeļos (kāmīšos), kas vakcinēti ar "Astra Zeneca" ražoto Covid-19 vakcīnu, efektīvāka aizsardzība izstrādājās tieši tiem, kas saņēma nazālo versiju.
Nazālā vakcinācija var tikt lietota arī komplektā ar injekcijām. Nesen veiktā pētījumā es un mani kolēģi veicām eksperimentu, kur laboratorijas pelēm ievadījām vakcīnu gan ar injekciju, gan nazāli. Pēc tam pakļāvām šīs peles lielai SARS-CoV-2 koncentrācijai. 100% no šādu "jaukto" vakcīnu saņēmušajām pelēm izdzīvoja, ja salīdzina ar 10% izdzīvojušo nevakcinēto peļu grupā. Šobrīd pētām, vai šādai jauktai pieejai ir arī priekšrocības, ja salīdzina ar tikai nazālo vai tikai injekcijas veidā ievadītu vakcīnu.
Un galu galā – šādas vakcīnas arī ir neinvazīvas un nesāpīgas, kā arī nav nepieciešama īpaša apmācība, lai tās ievadītu.
Kādi ir nazālo vakcīnu riski?
Vislielākās grūtības saistītas ar pareizu devu – nazālo vakcīnu gadījumā dozēšana varētu izrādīties sarežģītāka. Īpaši tad, ja runa ir par maziem bērniem. Ja kādam ir aizlikts deguns vai kāds izšķauda ārā daļu vakcīnas, pirms tā pilnībā uzsūkusies, tas var novest pie nepilnas devas saņemšanas.
Ir arī daži riski veselībai. Kaut visu veidu vakcīnas tiek stingri pārbaudītas klīniskajos testos, nazālo vakcīnu gadījumā skrupulozi eksperimenti ir vēl svarīgāki vienkārši tādēļ, ka deguns ir tuvu galvas smadzenēm. 2000. gadā 27,7% pētījuma dalībnieku Šveicē, kuri saņēma inaktivēta gripas vīrusa nazālo vakcīnu, iedzīvojās Bella paralīzē (īslaicīgs sejas muskuļu vājums, kas var izraisīt skartās sejas daļas noslīdēšanu un sāpes). Vēlāk pētnieki secināja, ka to izraisījis vakcīnai pievienots bakteriāls toksīns, kura loma bija pastiprināt vakcīnas ierosināto imūno atbildi.
Šis gan ir vienīgais dokumentētais šāda veida neiroloģisku problēmu gadījums pēc intranazālās vakcīnas saņemšanas, taču aizvien tas ir faktors, kas jāņem vērā.
Kad intranazālās vakcīnas būs gatavas?
2022. gada maija beigās, kad tapa šis raksts, vēl nav apstiprinātu intranazālo vakcīnu pret Covid-19. Šobrīd septiņas šāda tipa vakcīnas ir tikušas līdz klīniskajiem pētījumiem. Trīs no tām – "Beijing Wantai Biological Pharmacy", "Bharat Biotech" un "Codagenix and Serum Institute of India" ir jau trešajā klīnisko pētījumu fāzē.
Tuvākajos mēnešos gaidāmi šo klīnisko pētījumu rezultāti, kas ne vien ļaus uzzināt, cik drošas un efektīvas ir šīs vakcīnas, bet arī to, vai tās tiešām darbojas labāk par pašreiz lietotajām.
--
Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci un autora atļauju. Visu rakstu oriģinālvalodā var lasīt vietnē "The Conversation".
Raksta autors ir Virdžīnijas Universitātes docents Majurešs Abjankars.
