Foto: RSU
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku vairāku gadu sadarbības rezultātā ir izveidota viedierīce, kas ir daļa no jaunās datorizētās indivīda personības novērtēšanas sistēmas. Ar ierīces palīdzību ātrāk, ērtāk un efektīvāk varēs veikt karavīru psiholoģisko testēšanu.

Psihologiem, tāpat kā citiem speciālistiem, ir vajadzīgi dažādi palīginstrumenti, lai kvalitatīvi veiktu savu darbu. Ja mēs to salīdzinātu ar mediķu darbu, tad, piemēram, ārstam ir nepieciešams elektrokardiogrāfs un rentgens, lai varētu precīzi uzstādīt diagnozi un pieņemt lēmumus par ārstēšanu. Instrumenti, kas parasti ir psihologu rīcībā, ir dažāda veida psiholoģiskie testi – intelekta, uzmanības un citi testi. Ir arī personības novērtēšanas testi, ar ko vērtēt dažādus personības aspektus.

Aizsākums viedierīcei psihologiem meklējams 2013. gadā, kad notika diskusija starp RSU un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) psihologiem. Tika secināts, ka Latvijas psihologiem pietrūkst klīniska personības novērtēšanas instrumenta. Precīzāk – tāds eksistē, bet ir sarežģīts un dārgs, lai to pielāgotu Latvijas kultūrvidei. Līdz ar to tobrīd Latvijā psihologiem nebija legāli pieejams neviens instruments klīniskai personības novērtēšanai.

"Tajā pašā gadā notika diskusija – vai izvēlēties starptautisku instrumentu un to pielāgot Latvijas kultūrvidei, vai pašu spēkiem veidot jaunu. Secinājām, ka mums ir pietiekama kompetence un izpratne par testa veidošanu, lai radītu modernu klīnisku personības testu pašiem," atceras neirologs un RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs Ainārs Stepens (attēlā), kurš arī uzņēmās projekta līdera lomu.

Valsts pētījumu programmas "Biomedicīna" ietvaros RSU pētnieku komanda sāka darbu pie Latvijas klīniskā personības testa izstrādes. Programmas laikā tests tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar NBS psihologiem. Viņi bija pirmie, kuri izteica konkrētu vajadzību no lietotāja perspektīvas. Kad tests bija gandrīz pabeigts, kopā ar RTU tika strādāts pie tālākajiem soļiem produkta attīstībā.

"Šis bija viens no pirmajiem grantiem, ko līdzfinansēja Aizsardzības ministrija (AM) pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes. Abas augstskolas un AM projektu finansēja vienlīdzīgās daļās, lai testu pārceltu digitālā platformā un papildinātu ar sensoriem, kas to padarītu vēl precīzāku. Trīs gadu laikā strādājām pie individualizētas, datorizētas personības novērtēšanas sistēmas (DPNS) izgatavošanas," stāsta Stepens.

Gudra ierīce gatava

DPNS ir atsevišķa viedierīce, kurā ir integrēts Latvijas klīniskais personības tests (LKPT). Ierīce ir papildināta ar lēmuma pieņemšanas un reakcijas laika analīzi, un uz pogām izdarītā spiediena analīzi. Tas nozīmē, ka, atbildot uz testa jautājumiem, var izmērīt, ar kādu spēku nospiež pogu.

"Gan izstrādes, gan pētījuma laikā mēs mēģinājām saprast, vai no tā, ka mēs mērīsim šos divus parametrus, būs kāds papildus labums. Arī pašas viedierīces izstrāde bija izaicinoša, ņemot vērā kvalitāti, ko sagaida NBS. Viedierīces tagad reģistrē papildfunkciju parametrus, un turpmākajos pētījumos mēs centīsimies noskaidrot to reālo klīnisko vērtību. Sākotnējo datu analīze rāda, ka sensoru dati nodrošina vērtīgu papildus informāciju noteiktu personības iezīmju diagnostikā," atklāj Stepens.

Ar LKPT palīdzību psihologs var precīzāk identificēt dažādas patoloģiskas personības iezīmes, piemēram, depresiju, trauksmi, posttraumatisko stresu. Šobrīd NBS rīcībā ir nodoti gatavi instrumenti, kas, neatkarīgi no interneta pārklājuma, ir spējīgi darboties gan Latvijā, gan misijās ārzemēs. Psihologs var veikt karavīru personības novērtēšanu, lūdzot aizpildīt testu. Laiks, kādā var aizpildīt testu, ir atkarīgs no tā, cik ātri cilvēks lasa jautājumus un apsver savas atbildes. Tas var svārstīties no 40 minūtēm līdz pusotrai stundai. Testā ir 322 apgalvojumi, kuriem ir četras atbilžu iespējas. Testa rezultātu interpretē psihologi. Zinātniski ir apstiprināts, ka tests sniedz nepieciešamo informāciju par indivīda personības iezīmēm. LKPT var izmantot psihologi visās nozarēs.

"Pašlaik norit aktīvs darbs ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu instrumenta komercializācijā. Saviem spēkiem esam uzsākuši latviešu valodas versijas komercializāciju, bet ar LIAA atbalstu strādājam pie krievu valodas versijas izstrādes un potenciālās komercializēšanas krievu valodas tirgos," saka Stepens.

Vairāk par tehnoloģiju pasaules sasniegumiem lasi portālā Labsoflatvia.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!