Šo divu gadu laikā astronomi nav slinkojuši un samērā labi izzinājuši objektu, kam sākotnēji uzskaites nolūkos piešķirts nosaukums 2018 AG37. Līdz oficiālajam nosaukumam vēl jāuzgaida – par tā piešķiršanu lems saskaņā ar Starptautiskā Astronomijas biedrības vadlīnijām.
Objekts 2018. gadā tika pamanīts iespaidīgu 132 astronomisko vienību attālumā no Saules. Jāatgādina, ka par astronomisko vienību pieņemts uzskatīt Zemes attālumu līdz Saulei. Zemes orbīta ir nedaudz eliptiska, šis attālums mainās no aptuveni 147 līdz 152 miljoniem kilometru. Kopš 2012. gada noteikts, ka viena astronomiskā vienība ir 149,6 miljoni kilometru. Savukārt šī objekta orbīta ir izteikti ovāla. Tālākajā punktā tas no Saules ir pat 175 astronomisko vienību jeb vairāk nekā 26 miljardu kilometru attālumā – tik tiešām ļoti tāltālu prom! Savukārt tuvākajā punktā tas Saulei garām palido tikai 27 astronomisko vienību attālumā, proti, tuvāk, nekā ap Sauli riņķo Neptūns.
"Šis objekts mūsu Saules sistēmā, visticamāk, tika "ierauts" tālā pagātnē, kad nonāca pārāk tuvu Neptūnam. Tas, visticamāk, kādā brīdī atkal mijiedarbosies ar Neptūnu, jo to orbītas aizvien krustojas," klāsta Ziemeļarizonas Universitātes astronoms un viens no šī pētījuma autoriem Čads Truhiljo.
Aizvien ir daudz pētāmā, jo šo diezgan blāvo objektu ir diezgan grūti novērot – divu gadu laikā tas izdevies tikai deviņas reizes. Tas varētu būt gan liels neregulāras formas Koipera joslas objekts, gan tikpat labi jau atbilst arī kritērijiem, kas ļautu 2018 AG37 klasificēt kā pundurplanētu. Tāpat astronomiem vēl precīzi jāaprēķina tā apriņķošanas laiks ap Sauli. Ja pundurplanētai Plutonam tas ir ap 248 gadiem, tad šim objektam pēc pašreizējām un ļoti aptuvenām aplēsēm – pat teju 800 gadi. Lai precīzi aprēķinātu tā trajektoriju, novērojumi būs jāveic vēl vairāku gadu griezumā, spriež Havaju Universitātes astronoms Deivids Tolens.
"Tāltālu prom" pamanīts, astronomam Truhiljo ar kolēģiem veicot novērojumus cerībā fiksēt pagaidām vēl tikai hipotētisko devīto planētu, kuras gravitācijas spēka ietekme varētu būt "vainojama" pie neparastās orbītu konfigurācijas, kas novērota vairākiem transneptūna (aiz Neptūna orbītas esošiem) objektiem. Devītās planētas, sauktas arī par planētu X, meklējumi pagaidām nav vainagojušies ar panākumiem, un dīvainībām transneptūna objektu orbītās varētu būt arī citi izskaidrojumi, ne tikai pagaidām vēl nepamanīta planēta ar savu gravitācijas spēku. Taču devītās planētas meklējumi nesuši virkni citu atklājumu, kā jau tas nereti notiek astronomijā. Tostarp fiksēts šī stāsta "varonis" – 2018 AZ37 –, tāpat 80 astronomisko vienību attālumā pamanīta pundurplanēta, kurai dots nosaukums "Goblins". Tāpat Truhiljo ar kolēģiem bijuši ražīgi novērojumos arī daudz tuvāk Saulei, tostarp viņu darba dēļ esam uzzinājuši par 12 iepriekš neatklātiem Jupitera pavadoņiem un 20 iepriekš neatklātiem Saturna pavadoņiem. "Ja patiešām eksistē mistiskā devītā planēta, šķiet, ka tieši šie būs tie cilvēki, kas to atklās," secina vietne "Science Alert".
Protams, pēdējo gadu laikā astronomiem talkā nāk arī arvien labākas tehnoloģijas.
"Tikai ar pēdējo dažu gadu laikā veiktajiem sasniegumiem llielos teleskopos uzstādāmu lielu digitālo kameru tehnoloģijās ir kļuvis iespējams efektīvi pamanīt un atklāt šādus tālus objektus. Kaut daži no tiem ir visai lieli – pat pundurplanētu izmērā – tie ir ārkārtīgi blāvi, jo atrodas ļoti lielā attālumā no Saules. Mūsu pamanītais "Tāltālu prom" ir tikai aisberga redzamā daļa objektiem, kas atrodas Saules sistēmas tālajos nostūros," komentē astronoms Skots Šepards.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
