Foto: no Santas Šmites personīgā arhīva.
Aleksandrs no Gruzijas pagājušā gada vasarā ieradās Latvijā, lai darbotos kā brīvprātīgais biedrības "Kalmārs" programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" projektā "Catch the opportunity". Pirms došanās atpakaļ uz dzimto zemi, Aleksandrs dalījās savās sajūtās par 10 mēnešos pieredzēto šajā projektā.

"Mana pieredze Latvijā sākas ar pagājušā gada vasaru. Draugs piedāvāja piedalīties Eiropas Solidaritātes korpuss programmā, un pēc maģistra grāda iegūšanas nolēmu pieteikties brīvprātīgajam darbam. Jāatzīst, ka tā bija viena no neaizmirstamākajām pieredzēm manā dzīvē. Pēc intervijas es tiku izvēlēts par brīvprātīgo Latvijā un jau pēc trīs nedēļām man bija jādodas ceļā. Visu gaidīšanas laiku likās, ka esmu sapnī, jo jau pavisam drīz man bija jāsāk jauns posms savā dzīvē. Neskatoties uz to, es biju sajūsmā par iespēju, bet, protams, jutos arī nedaudz satraukts.

Septembra pirmajās dienās, kad beidzot lidmašīna nolaidās Rīgā, pirmā pieredze šajā valstī diemžēl nebija tā patīkamākā. Muitas zonā tiku ilgstoši pārbaudīts. Mani iztaujāja, kāpēc ierodos Latvijā, kāpēc pārzinu valodas un kāda ir adrese, kurā dzīvošu. Vienā mirklī šķita, ka nevarēšu šķērsot robežu, taču pēc pusstundas varēju doties tālāk un sākt savu 10 mēnešu piedzīvojumu.

No tā mirkļa likās, ka dzīvoju sapnī. Satiku savu koordinatoru un viņas vīru, kuri drīz vien kļuva par maniem tuvākajiem draugiem šajā valstī – cilvēki, par kuriem biju drošs, jo zināju, ka viņi ir man blakus un varēju viņiem jautāt jebko. No lidostas devāmies garā braucienā uz Balviem, kur satiku organizācijas vadītāju, kura izrādījās šo laiku būs mana kaimiņiene. Kopumā mana dzīve Balvos sākās lieliski.

Man jau iepriekš ir bijusi brīvprātīgā darba pieredze ārvalstīs un, balstoties uz šo pieredzi, varu teikt – neskatoties uz skaistajām ēkām, torņiem, dabu un citām privilēģijām, kas ir Latvijai, nekas nelīdzinās tās cilvēkiem. No visām mazajām gaidām, kas man bija, es tiešām izbaudīju dzīvi Latvijā, jo tās iedzīvotāji sagaidīja mani ar atplestām rokām un siltiem sveicieniem. Vienalga, kur es devos – uz veikalu, vai vienkārši pastaigā –, latvieši vienmēr bija smaidīgi, cieņpilni, laipni un silti. Mani patīkami pārsteidza tas, ka man nebija jāsaskaras ar valodas barjeru, jo cilvēkiem nesagādāja grūtības ar mani komunicēt angļu vai krievu valodā.

Ja runājam par brīvprātīgā darba ietvaros veicamajiem pienākumiem, tad šī programma pārsniedza manas cerības. Katru dienu devos uz dažādām Balvu novada pilsētām un pagastiem, lai strādātu ar bērniem, jauniešiem un sabiedrību kopumā. Jebkur, kur devos strādāt, jutos ļoti labi. Mani pārņēma sajūta, ka esmu gaidīts un respektēts, ko mūsdienu pasaulē ir grūti atrast. Šīs dienas nekad nebija garlaicīgas, jo saņēmu arvien vairāk enerģijas no latviešiem, kas veidoja fantastisku atmosfēru visapkārt. Darbs patiesi bija dažāds, sākot no valodu (angļu, krievu, franču) mācību stundām, līdz pat spēļu spēlēšanai un šaha mācīšanai.

Diemžēl pēc diviem mēnešiem sākās Covid-19 pandēmijas ierobežojumi. Tas padarīja ikdienu lēnāku, kaut kādā ziņā arī nedaudz garlaicīgāku, salīdzinājumā ar lielo prieku, ko projekts nesa pirmajos mēnešos. Tajā laikā lielo darbu nebija, ņemot vērā ierobežojumus, vairāk bija individuāli darbi, angļu valodas nodarbības. Šo laiku izmantoju lietderīgi savas pašizaugsmes veicināšanai, un sāku strādāt pie sava pamata mērķa – doktorantūras grāda iegūšanas politikas zinātnē kādā no Eiropas valstīm. Ņemot vērā to, ka Balvi ir pārāk tālu no Rīgas, ierobežojumu laikā nebija nekas, kas novērstu uzmanību, līdz ar to varēju lasīt dažādas grāmatas, apmeklēt sporta zāli, attīstīt valodas prasmes un studēt politiku. Neskatoties uz Covid-19 ierobežojumu nestajiem izaicinājumiem, mēs spējām noorganizēt arī dažādas aktivitātes jauniešu centrā. Šajā laikā izmantoju arī brīvdienas - trīs reizes devos uz Slovākiju, kā arī apskatīju Rīgu. Varu teikt, ka es iemīlējos Latvijas galvaspilsētā. Tā ir patiesi kļuvusi par manu mīļāko pilsētu, kuru esmu apmeklējis. Nākotnē kādā vasarā plānoju atgriezties Rīgā, lai varētu tur atpūsties un pastaigāties pa pilsētas ielām.

Pēc Ziemassvētku brīvdienām jauniešu centrs, kas bija mana pamatdarbavieta, kļuva arvien aktīvāks. Mums bija iknedēļas pasākumi, kuros satiku lieliskus bērnus un jauniešus, kas ātri vien kļuva par maniem draugiem. Organizēju arī pasākumus, kas vairāk bija saistīti ar ģeopolitikas lauciņu - to jomu, ko pārzinu vislabāk. Apstākļiem kļūstot arvien labākiem, jauniešu centrs atkal kļuva populārs apmeklētājiem. Man ļoti patika spēlēt basketbolu ar jauniešiem, jo kādreiz, viņu vecumā, spēlēju to profesionāli, līdz ar to varējām apmainīties ar prasmēm.

Kopumā mana pieredze Latvijā bija neaizmirstama, ar dažādiem kāpumiem un kritumiem, izaicinājumiem, ko pārvarēju neatkarīgi un turpināju doties uz priekšu. Esmu sapratis, ka esmu kļuvis par citu cilvēku, esmu pieaudzis un neatkarīgs. Protams, esmu priecīgs uzsākt jaunu posmu savā dzīvē, kas noteikti būs pilns ar pārsteigumiem, taču izjūtu arī skumjas, jo skumšu pēc dzīves Latvijā. Tas patiesi bija vienreizējs piedzīvojums, neaizmirstams ceļš, kas ir sniedzis daudzas jaunas iespējas un izgaismojis manu nākotni. Paldies ikvienam, kas iesaistījās projektā, bija atvērts sadarbībai, iespēju izmantošanai un pieredzes apmaiņai!"

Papildu informācija

Brīvprātīgā darba iespējas jauniešiem

Jaunieši, kuri ir vecumā no 18 līdz 30 gadiem un arī vēlas izbaudīt brīvprātīgā darba pieredzi, aicināti ieskatīties "Eiropas Solidaritātes korpuss" datubāzē. Tajā ir atrodamas visas šobrīd pieejamās ES finansētas brīvprātīgā darba iespējas. Plašāka informācija par programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" brīvprātīgo darbu atrodama Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras (JSPA) tīmekļa vietnes sadaļā "Brīvprātīgais darbs jauniešiem".

Par "Eiropas Solidaritātes korpuss"

Programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" plānošanas periods no 2021. līdz 2027. gadam ir turpinājums iepriekšējam programmas posmam, kas ilga no 2018. līdz 2020. gadam. Programma "Eiropas Solidaritātes korpuss" sniedz iespēju jauniešiem vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties solidaritātes aktivitātēs un jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem iesaistīties humānās palīdzības aktivitātēs, kas risina sabiedrībai aktuālus izaicinājumus, uzlabo jauniešu kompetences, sekmē sociālo iekļaušanu un Eiropas vērtību stiprināšanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīgā ministrija par programmas "Eiropas Solidaritātes korpuss" īstenošanu Latvijā, savukārt Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra nodrošina programmas ieviešanu.

Video ieskats par "Eiropas Solidaritātes korpuss" brīvprātīgā darba iespējām jauniešiem atrodams JSPA "YouTube" kanālā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!