Neesam superdatori. Kādi ir cilvēku multitāskinga riski

Lērums darbu un arvien mazāk laika. Visus e-pastus “nočekot” var paspēt tikai tad, ja to dara, paralēli ar kafijas krūzi rokā plānojot šodien paveicamo un bonusā vēl parunājot ar kolēģi. Pa vidu citiem darbiem vēl tiek lēkāts starp vairākiem čatiem, organizējot gan darba lietas, gan sadzīviskus jautājumus un plānojot atvaļinājuma ceļojumu. Šķiet, ka vienīgā iespēja visu paspēt ir darīt vairākus darbus vienlaikus. Darboties tā saucamajā multitāskinga jeb vairākuzdevumu režīmā.

Tomēr, par spīti neskaitāmiem padomu rakstiem, kā labāk uztrenēt sevi multitāskingam, zinātne aizvien ir visai droša – cilvēka prāts tā īsti nemaz nespēj pievērsties vairākām lietām vienlaikus, tā vietā notiek strauja pārslēgšanās starp procesiem. Mēģinājumiem to darīt ir arī savi riski. Tomēr ir arī daži noderīgi ar multitāskingu saistīti aspekti.

Arī datori savulaik nebija vairākuzdevumu virtuozi

Cilvēka smadzenes ikdienišķās sarunās reizēm tiek pielīdzinātas datoram – bezkaislīgs procesors, kas pēc komandas perfekti noteiktā secībā izpilda dažādas instrukcijas. Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters uzreiz norāda, ka šāds salīdzinājums ir ļoti virspusējs.