Nekas tāds citur nav novērots: gigantisks atmosfēras 'vilnis' apriņķo ellišķīgo Veneru
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Venera visai pamatoti tiek dēvēta par Zemes ellišķīgo māsu – uz tās valda vieni no skarbākajiem apstākļiem Saules sistēmā. Taču daudzi procesi, kas norit uz otrās planētas no Saules, aizvien ir mūsu acīm apslēpti zem biezās, redzamās gaismas spektrā necaurskatāmās atmosfēras. Arī pati Venēras atmosfēra ir pilna noslēpumu un neparastu parādību, un vienu no tādām zinātnieki atklājuši vien pavisam nesen – gigantisku atmosfēras "vilni" daudzu tūkstošu kilometru garumā, kas apceļo planētu reizi nepilnās piecās dienās. Kas tāds nav novērots nekur citur Saules sistēmā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Venēra, kāda tā ir šodien, nudien nav vieta, kur kāds vēlētos atrasties. Virsmas temperatūra pārsniedz 450 grādus pēc Celsija, atmosfēras spiediens virsmas līmenī ir 100 reižu lielāks nekā uz Zemes jūras līmenī. Pati atmosfēra pārsvarā sastāv no oglekļa dioksīda un riņķo vairākus desmitus reižu ātrāk, nekā ap savu asi griežas pati planēta, radot ārkārtīgi spēcīgu vēju. Ja ar to vēl nav gana, šad tad uz Veneras nolīst sērskābes lietus.

"Science Alert" precīzi norāda, ka zinātniekiem Veneras atmosfēra un tās uzvedība ir fascinējošs pētījumu lauks, un, kā pierāda nupat izdevumā "Geophysical Research Letters" publicētais pētījums, jaunus atklājumus aizvien var izdarīt arī tad, ja ar modernām metodēm analizē vairākus desmitus gadu senus datus.

Vairāki gigantiski atmosfēras veidojumi jau tikuši fiksēti iepriekš, piemēram, lokveidīga struktūra iespaidīgu 10 tūkstošu kilometru garumā. Pētnieki pieļauj, ka tā rodas, strauji rotējošajai atmosfērai triecoties pret masīvu veidojumu (kalnu grēdu vai ko tamlīdzīgu) uz Veneras virsmas. Tāpat pētnieki fiksējuši arī burta "Y" formas atmosfēras struktūru. Taču novērojumos, kas veikti ar Japānas mākslīgo pavadoni "Akatsuki" laika posmā no 2016. līdz 2018. gadam, ievākti dati par vēl vienu milzīgu atmosfēras veidojumu, šoreiz visai atšķirīgu no pārējiem.


Proti, šis veidojums, kas stiepjas aptuveni 7500 kilometru garumā, veidojas daudz dziļāk Venēras atmosfērā nekā pārējie, aptuveni 50 kilometru augstumā. Šajā augstumā atrodas blīvais oglekļa dioksīda slānis, kas padarījis Veneru par ellišķīgāko "siltumnīcu" Saules sistēmā. Šis atmosēras veidojums apriņķo planētu reizi 4,9 dienās ar aptuveno ātrumu 328 kilometri stundā. Ieskats pēdējo 35 gadu laikā ievāktajos datos liecina, ka šī parādība varētu būt klātesoša vismaz no 1983. gada. Iepriekš to nebija iespējams fiksēt, jo tās konstatēšanai nepieciešamas vairākas datu kopas no dažādiem instrumentiem ilgākā laika periodā. Pētniekiem aizvien nav versiju par to, kas šo parādību varētu izraisīt.

"Šis atmosfēras veidojums ir jauns meteoroloģisks fenomens, kas nav novērots citās planētās, tāpēc ir visai grūti likt galdā pārliecinošu interpretāciju (par tā izcelsmi)," "Science Alert" citē vienu no pētījuma līdzautoriem, Japānas Kosmosa aģentūras (JAXA) fiziķi Ksavjeru Peraltu.

JAXA pētnieki turpinās novērojumus, cenšoties labāk izprast savdabīgo parādību. Tikmēr NASA jau plāno roveru misiju uz Veneru. Cita starpā, NASA izsludinātā konkursā par tehniskajiem risinājumiem, kas varētu palīdzēt pielāgot roverus skarbajiem apstākļiem uz Veneras, vieni no laureātiem ir Latvijas uzņēums "KOB Art". Par latviešu pieredzi konkursā vairāk vari lasīt, klikšķinot šeit.

Tags

Saules sistēma NASA Venera Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form