Skots Kellijs NASA astronautu vidū ir rekordists – viņš vienā piegājienā SKS pavadīja 340 dienas (kopā SKS pavadījis 520 dienas). Pasaulē gan šajā ziņā rekordists ir krievu kosmonauts Valērijs Poļakovs, kurš stacijā "Mir" vienā piegājienā pavadīja gandrīz 438 dienas laikā no 1995. līdz 1996. gadam.
Skots Kellijs komentārā "The New York Times" raksta: "Tas ir izaicinājums – būt "iestrēgušam" mājās. Kad teju gadu pavadīju SKS, nebija viegli. Kad devos gulēt, biju darbā. Kad pamodos, aizvien biju darbā. Darbs kosmosā, iespējams, ir vienīgais gadījums, kur tu nekādi nevari pamest darbu. Bet, būdams tur, augšā, es iemācījos dažas lietas, ar kurām gribu padalīties – tās atkal var noderēt, mums pašizolējoties mājokļos, lai apturētu vīrusa izplatību."
Skota Kellija ieteikumi dzīvei izolācijā un padomi dzīvei vispār:
Seko grafikam. SKS mans laiks bija rūpīgi saplānots no brīža, kad pamodos, līdz brīdim, kad devos gulēt. Reizēm tas nozīmēja astoņas stundas ilgu iziešanu atklātā kosmosā, reizēm piecu minūšu uzdevumu – pārbaudīt, kā sokas eksperimentā kosmosa stacijā augošajām puķēm. Grafika ievērošana palīdzēs tev un ģimenei pielāgoties šai situācijai – atšķirīgai darba dzīvei un sadzīvei mājās. Kad atgriezos uz Zemes, man pietrūka šī strikti saplānotā grafika, man bija grūti bez tā dzīvot.
Ievēro samērību. Kad tu dzīvo un strādā vienā un tajā pašā vietā dienām ilgi, darbam ir tendence "iespraukties" visā, ko tu dari. Ja tu to ļauj. Dzīvojot kosmosā, es ievēroju samērību, jo zināju – man šeit būs jāuzturas ilgi. Gluži kā daudziem no mums šobrīd. Atvēli laiku izklaidei. Es satikos ar kolēģiem uz kinofilmu vakariem – ar visām uzkodām, kā pienākas. Noskatījāmies "Troņu spēles". Divreiz. Neaizmirsti atvēlēt laiku naktsmieram, turklāt vēlams vienā un tajā pašā laikā. NASA zinātnieki cieši monitorē astronautu miega paradumus, kamēr esam kosmosā, un ir atklājuši, ka miega kvalitāte tiešā veidā ietekmē gan darbspējas, gan noskaņojumu, gan savstarpējās attiecības – visu, kas ir svarīgs veiksmīgai misijai kosmosā vai ilgstošai karantīnai mājās.
Dodies ārā. Viena no lietām, kas man visvairāk pietrūka SKS, bija iespēja vienkārši iziet ārā un piedzīvot dabu. Mēnešiem esot izolētā vietā, es burtiski alku pēc dabas – zaļās krāsas, svaigu dubļu smaržas, saules siltajiem stariem sejā. Eksperiments ar SKS augošajām puķēm man kļuva svarīgāks, nekā iepriekš varēju iedomāties. Savukārt kolēģiem patika atskaņot ierakstu ar dabas skaņām – putnu dziesmām, koku lapu čaboņu, pat odu sīkšanu. Tas palīdzēja "atgriezties" uz Zemes.
Tā kā astronautam došanās ārā ir bīstama padarīšana, kas prasa dienām ilgu plānošanu un gatavošanos, šobrīd novērtēju, ka varu jebkurā laikā iziet ārā pa durvīm un doties pastaigā, un nevajag skafandru. Pētījumos secināts, ka dabā pavadīts laiks pozitīvi ietekmē gan mūsu fizisko, gan garīgo veselību. Nav nepieciešams treniņā pavadīt vairāk par divām stundām dienā, kā to dara astronauti SKS, bet izkustēties vismaz reizi dienā – tam jābūt tavā karantīnas grafikā. Tikai ievēro divu metru distanci no citiem.
Hobijs ir nepieciešamība. Kad esi iespundēts "četrās sienās", nepieciešama nodarbe, kas nav saistīta ar vides uzturēšanu (mājas uzkopšanu) vai darba pienākumiem. Dažiem ļaudīm bija pārsteigums, ka es kosmosā līdzi ņēmu grāmatas. Klusums un "pazušana", ko sniedz fiziska, rokās paņemama grāmata, tāda, kas tev nesūta paziņojumus vai nemudina atvērt jaunu lapu interneta pārlūkā, ir nenovērtējama. Šobrīd daudzi grāmatu veikali piedāvā piegādi mājās, kas nozīmē, ka vari atbalstīt vietējos uzņēmējus, vienlaikus tiekot pie iespējas "atslēgties". Vai, protams, vari atrast citu vaļasprieku – apgūsti instrumentspēli, izmēģini kādus rokdarbus, radi mākslas darbu. Astronauti dara to pašu, esot SKS. Atceries kanādiešu astronauta Krisa Hedfīlda izpildīto Deivida Bovija skaņdarbu "Space Oddity"?
Raksti dienasgrāmatu. NASA gadu desmitiem ilgi pēta, kā izolācija ietekmē cilvēkus, un viens no atklājumiem ir – cik vērtīga ir dienasgrāmatas rakstīšana. Gadu ilgās misijas laikā es atvēlēju laiku tam, lai dokumentētu savu pieredzi ik dienu. Ja ikdienas notikumu dokumentēšana sāk kļūt monotona un notikumi atkārtojas, tā vietā centies dokumentēt to, ko sajūti, fiksē atmiņas. Tas nākotnē arī ļaus atskatīties uz šo unikālo laiku tavā dzīvē.
Socializējies. Iespējams, labāks termins par sociālo distancēšanos būtu fiziskā distancēšanās. Neskatoties uz visiem pienākumiem, kas man bija kā SKS komandierim, nekad nelaidu garām iespēju videozvanā sazināties ar ģimeni un draugiem. Pilnīga izolācija ir kaitīga ne tikai garīgajai, bet arī fiziskajai veselībai, īpaši imūnsistēmai. Tehnoloģijas šobrīd sazināšanos padarījušas vieglāku nekā jebkad, un to ir vērts darīt ik dienu.
Klausi ekspertiem. Lielākā daļa problēmu nav raķešzinātne, bet, kad tās ir raķešzinātne, tev pēc padoma jātaujā raķešzinātniekam. Dzīve kosmosā man daudz iemācīja, cik svarīgi ir uzticēties ekspertiem, cilvēkiem, kas kādā jomā zina vairāk par mani – vai tā būtu medicīna, vai cita specifiska apakšnozare. Īpaši tādā izaicinājumiem pilnā laikā, kādu piedzīvojam šobrīd, pēc zināšanām un padoma jāvēršas pie tiem, kas zina vislabāk, un jāklausās ekspertos.
Mēs visi šajā esam kopā. No kosmosa, skatoties uz Zemi, robežas neredz. Pandēmija ir apliecinājums, ka mums kopīgais ir daudz spēcīgāks par to, kas mūs šķir. Visi cilvēki ir neizbēgami tādā vai citādā veidā saistīti. Jo vienotāki būsim problēmu risināšanā, jo visiem būs labāk. Viena no "blaknēm", vērojot Zemi no kosmosa, vismaz man, bija izteiktas līdzjūtības sajūtas rašanās pret līdzcilvēkiem. Kaut iesprostoti mājās reizēm varam justies bezpalīdzīgi, vienmēr ir kaut kas, ko varam darīt lietas labā – esmu redzējis cilvēkus videozvanos lasām priekšā grāmatas bērniem, ziedojot laiku un naudu labdarības kampaņām tiešsaistē, palīdzot tikt galā ar dažādiem mājas darbiem tiem, kas to nevar – vecākiem ļaudīm, karantīnā esošiem kaimiņiem. Ieguvumi no šī būs gan tam, kuram tiek palīdzēts, gan tam, kurš palīdz.
Un atcerieties mazgāt rokas. Bieži.
NASA astronautu vadlīnijas darbam kosmosā
NASA astronaute Anne Makleina, kura kopumā ārpus Zemes pavadījusi 200 dienas, savā "Twitter" kontā raksta: "Divdesmit gadi, kas pavadīti, veiksmīgi dzīvojot un strādājot SKS, nav nejaušība un laimīga sagadīšanās. NASA astronaute Pegija Vitsona un psihologs doktors Als Holands pētīja līdzšinējo pieredzi un noskaidroja, kāda cilvēku uzvedība rada veselīgu vidi dzīvošanai un darbam izolācijā mazās grupās."
Vitsone un Holands visu šo prasmju un uzvedību kopumu "destilēja" līdz piecām būtiskākajām kategorijām, kuras nu ņem vērā NASA astronauti, lai, ilgstoši darbojoties izolētā vidē, pēc laika nekluptu viens otram pie rīkles:
Komunikācija. Makleina uzsver, ka labāk pirms ikvienas rīcības par to paziņot citiem grupā esošajiem, turklāt ne tikai paziņot un darīt, bet vispirms apspriest ar visiem, izteikties precīzi, kā arī spēt ne tikai uzklausīt, bet arī atzīt savas kļūdas.
Līderība/darbs komandā. Vadi ar piemēru, skaidri nospraud darba virzienu. Uzklausi atsauksmes, iedrošini un palīdzi. Ne tikai norādi uz problēmām, bet iesaki arī iespējamos risinājumus.
Rūpes par sevi. Novērtē savas spējas, neslēp un apzinies savus vājos punktus. Ievēro līdzsvaru starp darbu, atpūtu un laiku sev.
Rūpes par komandu. Attīsti biedriskuma garu, pozitīvas attiecības ar pacietību, savstarpēju cieņu un iedrošināšanu. Nebaidies gan piedāvāt, gan pieņemt palīdzību, kā arī esi gatavs dalīt gan atzinību par sasniegumiem, gan kopīgi uzņemties atbildību par neveiksmēm.
Dzīve grupā. Domā un darbojies kā viens no komandas. Cieni citu lomu, pienākumus, darba slogu komandas ietvaros. Uzslavē, kur tas pelnīts, uzturot pozitīvu komandas garu.
