Naktī no ceturtdienas, 11. augusta, uz piektdienu, 12. augustu, būs novērojams šī gada pēdējais supermēness. Tas nozīmē, ka Zemes pavadonis atradīsies tuvāk un izskatīsies lielāks nekā parasti. Lai arī ceturtdienas vakaru Rīgā sola nedaudz apmākušos, uz pusnakti debesis skaidrosies, bet daudzviet Latvijā mākoņi nevienu brīdi netraucēs vērot iespaidīgo pilnmēnesi. Ja nepaspēsi parādību apskatīt ceturtdien, nebēdā – arī piektdienas vakarā tas izskatīsies gana iespaidīgi.

Šis būs jau ceturtais supermēness šogad. Iepriekšējo varējām vērot jūlijā. Augusta pilnmēnesi , neatkarīgi no tā, vai tas vienlaikus ir arī supermēness, pasaulē mēdz dēvēt par storu mēnesi.

Jau iepriekš “Campus’’ ir skaidrots, ka supermēness nav strikti definēts astronomijas jēdziens – tā ieviešanu parasti piedēvē nevis kādam astronomam, bet gan astrologam Ričardam Nollem. Tomēr, neskatoties uz šo apsvērumu, šis termins ir "iegājies" arī astronomijas amatieru un entuziastu aprindās.

Ar supermēnesi mēs saprotam parādību, kad Mēness ir perigejā (Zemei vistuvākajā punktā) vai tuvu tam, un šis brīdis sakrīt ar pilnmēness fāzi. Mēness orbīta ap Zemi ir elipse, nevis perfekts aplis, tādējādi Mēness attālums līdz Zemei ir mainīgs. Apogejā (tālākajā punktā no Zemes) tas ir ap 406 tūkstošu kilometru attālumā, bet perigejā ap 356 tūkstošu kilometru attālumā, tādējādi vērotājam no Zemes Mēness izskatās nedaudz lielāks nekā parasti.

Augusta supermēness būs vērojams ar 90 procentu perigeju, kas to arī padara par supermēnesi. Kā informē “Time and Date”, tas izskatīsies lielāks un pat par 16 procentiem gaišāks nekā normāla izmēra pilnmēness.

Bet kādēļ tas ir nosaukts par storu mēnesi? Saskaņā ar NASA sniegto informāciju, Meinas fermeru kalendārā pagājušā gadsimta 30. gados pilnmēnešiem deva indiāņu cilšu izmantotos nosaukumus, un mūsdienās šie nosaukumi ir kļuvuši par ierastu parādību. Storu mēness nosaukums aizgūts no Austrumkanādas pamatiedzīvotājiem – augustā Lielajos ezeros bija visvieglāk noķert lielas stores.

Lai arī Mēness tiešām ietekmē paisumu un bēgumu visā pasaulē, satraukumam, ka supermēness laikā kādā pasaules daļā varētu sākties lieli plūdi, nav pamata, raksta “Science Focus”. Parasts novērotājs izmaiņas ūdens līmenī var arī nepamanīt, jo paisuma un bēguma līmeņa atšķirības, salīdzinot ar parasto Mēness ietekmi, varētu būt tikai dažu centimetru robežās. Tiesa, dažos pētījumos par supermēness ietekmi ir secināts, ka tas vairāk veicina krasta eroziju nekā ikdienišķās Mēness izraisītās ūdens līmeņa izmaiņas.

Šī ir pēdējā iespēja šogad novērot tik krāšņu pilnmēnesi, tādēļ nelaid garām iespēju un dodies ārā to apskatīt!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!