Neparasts un fascinējošs: pirmais zināmais dzīvnieks, kam nav nepieciešams skābeklis
Foto: Stephen Douglas Atkinson

Nupat apstiprināts – uz Zemes eksistē tādi daudzšūnu organismi, kuriem izdzīvošanai nav nepieciešams skābeklis. Nu, vismaz viens šāds organisms eksistē pavisam noteikti, kā liecina šonedēļ akadēmiskajā izdevumā PNAS publicētais pētījums par nelielu medūzu atgādinošu parazītu, kuram nav mitohondriālā genoma. Pēc būtības tas nozīmē, ka šis organisms neelpo. Vēl jo vairāk – tam izdzīvošanai nekādā veidā nav nepieciešams skābeklis, pētījumā secināto skaidro "LiveScience".

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šis parazītiskais organisms, kam zinātnieki savulaik devuši nosaukumu "Henneguya salminicola", nav nekāds jaunums un zināms jau labi sen. Tas savu dzīvi vada zivju vai zemūdens tārpu muskuļaudos. Kā liecina nosaukuma otrā daļa – runa ir tieši par lašveidīgajām zivīm.

Šāds dzīvesveids pats par sevi nedod pārāk daudz iespēju pārvērst enerģijā skābekli, tomēr visiem daudzšūnu organismiem, kuru genomu zinātnieki līdz šim sekvencējuši, ir konstatēti respiratorie gēni – neliela, bet kritiski svarīga mitohondrālā genoma sastāvdaļa, kas nodrošina respirāciju. Taču ne "Henneguya salminicola".

Zinātnieki teoretizē, ka šie ārkārtīgi neliela izmēra parazītiskie organismi, kas ir attāli radinieki medūzām, savulaik bijuši krietni sarežģītāki, bet evolūcijas gaitā "atmetuši lieko".

Kā varbūt atceramies no bioloģijas stundām, mitohondrijus reizēm mēdza dēvēt par "šūnu spēkstacijām" – šajos šūnu organoīdos skābekļa klātbūtnē oksidējas organiski savienojumi un atbrīvojas enerģija, kas tiek izmantota adenozīntrifosforskābes sintēzei. Vienkāršāk sakot, mitohondrijos notiekošie bioķīmiskie procesi baro šūnas ar enerģiju, un šo procesu dēvē par šūnas elpošanu.

Iepriekš uzskatīts, ka it visos daudzšūņos, lai cik prasti tie nebūtu, mitohondrālajā genomā ir arī respiratorie gēni. Līdz brīdim, kad pētnieki no Telavivas Universitātes nolēma pamatīgāk papētīt lašveidīgo zivju parazītu "Henneguya salminicola".

Zinātnieki teoretizē, ka šie ārkārtīgi neliela izmēra parazītiskie organismi, kas ir attāli radinieki medūzām, savulaik bijuši krietni sarežģītāki, bet evolūcijas gaitā "atmetuši lieko", sākot no nervu šūnām, muskuļaudiem, līdz pat spējai elpot, vietnei "Live Science" skaidro viena no pētījuma līdzautorēm Dorotija Hučona. Izskatās, ka šis parazītiskais organisms jūtas visai labi un nespēja elpot nav liegusi veiksmīgi izdzīvot.

"Allaž uzskatīts, ka daudzšūnu organismi un to genoms evolūcijas gaitā kļūst arvien sarežģītāki. Te mēs redzam organismu, kas iet pilnīgi pretēju ceļu un deevolucionējis līdz teju vienšūņa līmenim," norāda Hučona.

Neparasts un fascinējošs: pirmais zināmais dzīvnieks, kam nav nepieciešams skābeklis
Foto: Stephen Douglas Atkinson

Pētnieki pagaidām arī īsti nespēj izskaidrot, kā tad šis parazīts tiek pie nepieciešamās enerģijas, taču viens no iespējamajiem variantiem, kas novērots citos radniecīgos parazītos, ir proteīni, kas ļauj adenozīntrifosforskābi pa tiešo "importēt" no organisma, kurā parazīts iemitinājies. Varbūt "Henneguya salminicola" dara ko līdzīgu, taču te nepieciešama tālāka izpēte.

Šis atklājums ir ar visai plašu skatu nākotnē. Līdz šim esam uzskatījuši, ka dzīvībai nepieciešami konkrēti apstākļi, un viens no tiem nemainīgi bijis skābeklis. Nu skaidrs, ka pat šeit, uz Zemes, eksistē daudzšūnu dzīvības formas, kurām skābeklis nav nepieciešams. Tas var mainīt arī priekšstatus par to, kāda varētu būt dzīvība un tai nepieciešamie apstākļi ārpus Zemes robežām.

Tags

Bioloģija Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form