Ir skaidrs, ka bez plašas vakcinācijas aptveres no pašreizējās krīzes neiziet. Tāpat skaidrs, ka bez vakcīnām mums aizvien nāktos biežāk saskarties ar vairākām pilnībā vai gandrīz izskaustām bīstamām infekcijas slimībām – bakām, difteriju, epidēmisko parotītu un citām. Taču, kā pierāda Covid-19 pandēmija, efektīva un droša vakcīna ir tikai daļa no vienādojuma. Būtiska ir arī spēja šīs vakcīnas ātri nogādāt līdz pacientam, un te ir vairākas problēmas – daļai vakcīnu nepieciešami ļoti specifiski uzglabāšanas apstākļi, tāpat šur tur vakcināciju bremzē fizisks personāla trūkums. Kādu no vakcinācijas varbūt attur tripanofobija – bailes no injekcijām. Šīs problēmas sola risināt "Vaxxas", kas nākamgad aprīlī plāno sākt klīniskos pētījumus vakcīnplāksterim HD-MAP (high density microarray patch). Rezultāti eksperimentos ar dzīvniekiem ir daudzsološi.

"Covid-19 nekur nepazudīs, tas ar mums būs vēl ilgi. Tāpēc jautājums ir ne tikai par pašu vakcīnu, bet arī par to, kā vakcīnas ievadīt," sarunā ar Austrālijas raidorganizācijas ABC Brisbenas radiostaciju skaidro "Vaxxas" zinātnieks Maikls Jangers, piebilstot: "Nākotnes pandēmijās pēdējā lieta, ko gribam, ir skriet uz vakcinācijas centriem un stāvēt tūkstošiem cilvēku garās rindās, lai tiktu pie vakcīnas."

Ideja par vakcīnas nogādāšanu organismā ar plāksteriem nav jauna, taču kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pētījumi šajā virzienā atkal uzņēmuši apgriezienus. Zinātniskajā žurnālā "Science Advances" publicētais darbs izklāsta Austrālijā bāzētās biotehnoloģijas kompānijas "Vaxxas" izstrādāto risinājumu un rezultātus eksperimentiem ar pelēm.

Pirmsklīnisko izpēti veica Kvīnslendas Universitātes (Austrālija) zinātnieki, izmantojto inovatīvo vakcīnplāksteri un Teksasas Universitātes zinātnieku radīto "HexaPro" vakcīnu Šī ierīce ir aptuveni vienu kvadrātcentimetru liels plāksteris, kuru uzliek ar speciālu aplikatoru, kas pēc formas atgādina nelielu hokeja ripu. Uz plākstera ir aptuveni 5000 mikroskopisku izvirzījumu, kas pārklāti ar vakcīnas devu. Pēc dažām sekundēm apaļo vakcīnplāksteri drīkst noņemt.

Foto: Kvīnslendas Universitāte

Šai metodei ir vairāki plusi.

Pirmkārt, tā ir nesāpīga un daudz "draudzīgāka" metode vakcīnas ievadīšanai tiem cilvēkiem, kam ir izteiktas bailes no adatām un injekcijām. Šajā gadījumā vakcīnplākstera aplikācijas brīdī sajūtas ir pielīdzināmas vieglam, ar pirkstu uzsistam knipim pa ādu.

Otrs būtisks ieguvums – ar šo tehnoloģiju katrs var vakcinēt pats sevi. Nav nepieciešamības doties pie speciālistiem. Tādējādi daudz operatīvāk (un arī epidēmijas vai pandēmijas apstākļos daudz drošākā vidē – savās mājās) varētu panākt plašu vakcinācijas aptveri.

Treškārt, šajā eksperimentā izmantotā "HexaPro" vakcīna, iestrādāta "Vaxxas" plāksterī, ir stabila un lietojama vismaz 30 dienas, ja tiek uzglabāta 25 grādu temperatūrā, vai vienu nedēļu, ja tiek uzglabāta 40 grādu temperatūrā. Jāatceras, ka daudzās attīstības valstīs ar karstu klimatu viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir tieši loģistika – vairākām šobrīd pret Covid-19 lietotajām vakcīnām nepieciešama uzglabāšana aukstumā. "Pfizer" gadījumā nepietiek ar standarta saldētavu – uzglabāšanai nepieciešama pat mīnus 70 grādu temperatūra.

Ceturtkārt, pētnieki apgalvo, ka šādā veidā ievadīta vakcīna iedarbojas efektīvāk nekā ar adatu muskulī ievadīta vakcīna, tādējādi iespējams saražot vairāk devu īsākā laikā. Viens no pētījuma autoriem – Kvīnslendas Universitātes Ķīmijas un molekulāro biozinātņu skolas pētnieks – skaidro, ka "muskuļaudi nesatur pārāk daudz imūnās sistēmas šūnu, kas varētu reaģēt uz vakcīnu". Savukārt ādā, kā skaidro "Vaxxas" pārstāvis Jangers, ir augsts imūnās sistēmas šūnu blīvums, tāpēc "vakcīna tiek ievadīta tieši tur, kur šūnas uz to var reaģēt. "Tādējādi var izsaukt labāku imūnās sistēmas atbildi nekā ievadot vakcīnu ar šļirci," pauž Jangers.

Eksperimenti dzīvnieku modeļos to apliecina, kur pelēm, kas vakcīnu saņēma ar jauno metodi, imūnā atbilde bija izteiktāka nekā tām, kurām vakcīna ievadīta ar injekciju. Tāpat tai peļu izlasei, kurai ar "Vaxxas" ierīci tika ievadīta vakcīna ar pievienotu adjuvantu imūnās sistēmas stimulēšanai, bija gana ar vienu vakcīnas devu, lai panāktu vēlamo imūnsistēmas reakciju. Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Science Advances".

Arī ar konkrēto pētījumu nesaistīti zinātnieki novērtē šīs tehnoloģijas potenciālu. Buraks Ozdoganlars no Kārnegija un Melona Universitātes Pitsburgā šādu metodi pēta jau kopš 2007. gada. "Mazāka vakcīnas deva, kas ievadīta precīzi ādā, var izsaukt imūno atbildi, kas pielīdzināma injekcijai muskulī," pētnieks apstiprināja ziņu aģentūrai AFP, norādot – tas var būt nozīmīgs faktors valstīs, kur aizvien ir grūtības tikt pie pietiekama daudzuma devu.

Kaut "Vaxxas" risinājumam ir labi panākumi pirmsklīniskajos eksperimentos, patieso ainu un potenciālu varēsim novērtēt pēc klīnisko eksperimentu – izmēģinājumu uz cilvēkiem – pabeigšanas. Tos plānots sākt nākamgad aprīlī. Šobrīd HD-MAP tehnoloģija jau tiek izmantota klīniskajos pētījumos, bet ar citām vakcīnām, piemēram, vakcīnām pret masalām.

"Vaxxas" arī nav vienīgā biotehnoloģiju kompānija, kas izstrādā šādu vakcīnu ievadīšanas metodi. Divi uzņēmumi no ASV – "Micron Biomedical" un "Vaxess" – veido ko līdzīgu, kaut nianses atšķiras. "Vaxess" plāksterī mikroskopiskie "pīķīši" ir veidoti no materiāla, kas ādā noārdās. Šis uzņēmums strādā pie kompleksa produkta, kurā grib apvienot vakcīnu gan pret Covid-19, gan pret sezonālo gripu, un nākotnē lūko vakcinācijas komplektus piegādāt cilvēkiem pa pastu uz mājām, lai katrs var imunizēt sevi pats bez vajadzības apmeklēt ārsta kabinetu.

"Vaxess" izpilddirektors Maikls Šraders uzskata, ka tā ir nākotne. "Domāju, ka tuvāko 10 gadu laikā mēs redzēsim, kā šī pieeja dramatiski izmaina veidu, kādā saņemam vakcīnas."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!