Foto: Arhīva foto

Klods Monē, viens no impresionisma pamatlicējiem, pazīstams ar gleznām, kuru toņi un noskaņa ir dūmakaini, varētu teikt – sapņaini, miglā tīti. Taču, kas ilgstoši uzskatīts par mākslinieka apzinātu "rokrakstu", iespējams, ir pavisam kas cits – reāli efekti, ko radījis gaisa piesārņojums. Monē un laikabiedri gluži vienkārši gleznojuši to, ko redz, vēsta nesen zinātniskajā izdevumā PNAS publicēts pētījums.

Zinātnieki apkopoja un izpētīja aptuveni 100 mākslas darbus, kurus radījis gan Oskars Klods Monē, gan brits Džozefs Melords Viljams Tērners, kura mūža nogale pārklājās ar Monē dzīves sākumu. Tādējādi šie mākslas darbi aptver industriālā laikmeta uzplaukumu. Kā norāda viena no pētījuma autorēm – Anna Lea Olbraita –, Tērners piedzima burinieku ērā un nomira tvaika un ogļu laikmetā. Tādējādi viņa dzīvesgājums sakrīt ar ļoti lielām globālām pārmaiņām cilvēku saimnieciskajā darbībā. CO2 koncentrāciju atmosfērā tobrīd nevarēja izmērīt, taču arī gleznas var būt dokumentālas liecības par to, kas tolaik noticis pasaulē.

Arī ekspresionistu – gan Vinsenta van Goga, gan Edvarda Munka un citu – fiksētas dažādas atmosfēriskas parādības kā momentuzņēmumi. Taču šajā pētījumā zinātnieki lūkoja noskaidrot, kā ilgtermiņā notiekošas vides pārmaiņas var ietekmēt mākslinieku "rokrakstu". Antropogēnas jeb cilvēku radītas aerosolu emisijas 19. gadsimtā pieauga bezprecedenta ātrumā, Eiropā apgriezienus uzņemot industriālajai revolūcijai. Un tas atstāja nospiedumus gan Monē, gan Tērnera darbos.

"Pirmajā industriālajā revolūcijā liela daļa gaisa piesārņojuma koncentrējās Londonā, kur gleznoja Tērners, savukārt otrajā industriālajā revolūcijā – gan Londonā, gan Parīzē," vietnei "Live Science" komentē Olbraita. Viņa ar kolēģiem secinājusi, ka abu mākslinieku "rokraksts" ar laiku izmainījies – objektu aprises kļuvušas izplūdušākas, krāsu palete gaišāka, dūmakaināka. "Mākslinieku stilistikas transformācija sakrīt ar to, kā gaisa piesārņojums fiziski ietekmē gaismu," spriež Olbraita.
"Impresionisms bieži tiek pretnostatīts reālismam, taču mūsu pētījuma rezultāti liecina, ka Tērnera un Monē impresionisma darbos iemūžināta arī zināma realitāte," norāda Hārvarda Universitātes Zemes un planētu pētnieks Pīters Hajberss. "Tērnera un Monē darbos ļoti reālistiski atainots, kā saules gaisma tiek filtrēta, spīdot cauri mākoņiem un piesārņojumam." Tas labi redzams, piemēram, pazīstamajā Monē gleznu sērijā ar britu parlamenta ēkām.
Foto: Arhīva foto
Kaijas, Temza un parlamenta ēkas, 1904.; Klods Monē

Vai arī Tērnera gleznā "The Great Western Railway".

Foto: Arhīva foto
Lietus, tvaiks un ātrums – lielais rietumu dzelzceļš, 1844.; Viljams Tērners

Nupat arī ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) publiskojusi jaunu ziņojumu, kurā apkopoti gan jaunākie pētījumi, gan arī uzskaitītas nepieciešamās darbības, lai izvairītos no postošākajām prognozētajām sekām. Saskaņā ar IPCC datiem, aptuveni 3,3 līdz 3,6 miljardi cilvēku dzīvo apstākļos, kas ir ļoti jutīgi pret klimata pārmaiņām. Tādējādi tās ļoti spēcīgi var ietekmēt gandrīz pusi planētas iedzīvotāju. Lielāko daļu no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām rada pārtikas nozare. Ar visu ziņojumu iespējams iepazīties, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!