Foto: AP/Scanpix/LETA

Lai gan tehnoloģiskie sasniegumi padara ziņu viltošanu arvien vieglāku, tas nav jāuztver kā drauds, bet gan izaicinājums, norāda diskusijas "Mākslīgais intelekts – ideāls žurnālists vai bīstams satura manipulators?" dalībnieki sarunu festivālā "Lampa".

Tehnoloģiju loma sabiedriskās domas ietekmēšanā uzliek jaunus pienākumus gan žurnālistiem, gan lasītājiem, pauž AS Delfi valdes priekšsēdētājs Konstantīns Kuzikovs un SIA Tilde izstrādes un pētniecības direktors Raivis Skadiņš.

Dalībnieki diskusijā izteicās par kādu 2018. gadā Vašingtonas Universitātes pētnieku veidotu video, kurā bijušais ASV prezidents Baraks Obama šķietami stāsta par rūpību, ar kādu sabiedrībai jāiesoļo jaunajā tehnologiskajā laikmetā. Video izveidē tika izmantota tā saucamā "deep fake" metode, kur ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek reālistiski atveidota cilvēka mīmika un balss. Lai gan video saturs nav šokējošs, fakts, ka šo runu Obama nekad nav teicis, kalpo kā pierādījums, ka arī video formātā iespējams safabricēt un izplatīt nepatiesas ziņas.

Atbildot uz jautājumu, vai mums būtu jāuztraucas par šādu video izplatīšanos ticamu ziņu vietā, Kuzikovs norāda, ka žurnālista uzdevums pirms šāda video publicēšanas ir noskaidrot, vai šī nav viltus ziņa. Savukārt lasītāja darbs vērtēt, kuram mediju kanālam uzticēties un kuru žurnālistu publicēta informācija ir ticama.

Skadiņš ir kritiskāks, norādot, ka izjūt prieku, ka šādas lietas notiek. "Tās aicina vairāk draudzēties ar veselo saprātu. Visam, kas rakstīts, nevar ticēt. Visam, kas filmēts, nevar ticēt. Visam, kas man teikts, nevar ticēt. Visdrīzāk pienāks laiks, kad nevarēs ticēt visam, ko var redzēt un pat aptaustīt. Atliks domāt ar galvu," norāda Skadiņš.

Lai gan "deep fake" tehnoloģija ir jauna, video safabricēšanas princips ir sens, piemetina Kuzikovs. Iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajos gados tādu pašu efektu ieguva ar grimu, kameras trikiem un montāžu. Kad "iPhone" savulaik ieviesa sejas atpazīšanu, cilvēki jau pēc neilga laika izveidoja maskas, ar kurām iespējams apmuļķot drošības sistēmu un piekļūt telefonam, kuru it kā aizsargā mākslīgais intelekts, skaidro Kuzikovs.

Sarunu festivāls "Lampa" šogad noritēja Cēsu pils parkā no 28. līdz 29. jūnijam. Uz vairākām skatuvēm divu dienu laikā notika vairāk nekā 350 pasākumu. Galvenais festivāla mērķis ir stiprināt demokrātijas, diskusiju un cieņpilnu sarunu kultūru Latvijā. Šī gada diskusiju galvenā tēma bija drosme. Uz "Lampu" kuplā pulkā devās arī "Delfi" komanda, lai gan kā dalībnieki piedalītos dažādās diskusijās, gan informētu lasītājus par svarīgāko festivālā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!