Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) doktorants Reinis Baranovskis ir viens no tiem četriem jaunajiem zinātniekiem, kuru darbs un pētījumu virziens nesen tika novērtēts ar vērā ņemamu stipendiju – 1000 eiro mēnesī –, ļaujot pētniecisko darbību realizēt vēl augstākā kvalitātē. Un ne velti – ja viss izdosies, kā plānots, tehnoloģija, pie kuras strādā Baranovskis, atstās visai būtisku ietekmi uz metalurģijas nozari, proti, optimizēs vienu no alumīnija ražošanas posmiem, kurš šobrīd ir tehnoloģiski novecojis.

"Campus" ar Baranovski tiekas vienā no viņa darbavietām – pagrabstāvā izvietotā laboratorijā LU Zinātņu mājā. Te notiek mazāk bīstami eksperimenti. Simtiem grādu karstais alumīnijs un sprādzienbīstamais nātrijs paliek Fizikas institūta telpās Salaspilī. Baranovskis neslēpj, ka eksperimentālajā darbā fiziķim nākas saskarties ar daudzām "niknām" vielām.

"Jā, darbs ir bīstams, bet mēs kā zinātnieki esam kvalificēti, lai veiktu bīstamus darbus. Es pat nevaru izcelties uz kolēģu fona, kas regulāri strādā ar lieliem tilpumiem nātrija. Nātrijs, saskaroties ar gaisu, deg, bet ar ūdeni – eksplodē. Ir lietas, ko var darīt, lai šos riskus minimizētu, – gan personāla kvalifikācijā, gan infrastruktūrā un aprīkojumā – mums ir aizsargtērpi, kas tur 500 grādu karstumu, citi speciāli rīki," klāsta doktorants.

Salaspilī bīstamākie eksperimenti notiek telpā ar nerūsējošā tērauda grīdu – ja nu kaut kas izlīst. "Ja betonam uzliesi karstu alumīniju, tas var sākt nedaudz sprēgāt. Nav ļoti bīstami, bet nav arī labi. Lielākajiem eksperimentiem ir zāle ar milzīgiem logiem. Ja notiek sprādziens, ir vieta, kur sprādziena vilnim aiziet. Tas vēl nav noticis, bet jārēķinās, ka kādreiz kaut kas var noiet greizi. Uz LU Zinātņu māju esam atveduši "maigākas" lietas," mierina Baranovskis, rādot eksperimentālās iekārtas, ar kurām veic mērījumus savam doktora darbam.

No metāla padzīt ūdeņradi

Reinis Baranovskis savu doktora darbu "Elektromagnētiski ierosinātu plūsmu izpēte ar mērķi optimizēt degazācijas procesu šķidrā metālā" izstrādā LU Fizikas institūta MHD Tehnoloģiju laboratorijā fizikas zinātņu doktora Ilmāra Granta vadībā.

Kas tad īsti ir degazācija, kāpēc šis process ir tik būtisks metāla ražošanā? Baranovskis skaidro: "Metāls rūpnieciskos apstākļos izšķīdina sevī gāzes. Kamēr metāls ir šķidrs, gāze burbuļus neveido, bet brīdī, kad mēs to izkristalizējam, piemēram, plāksnē, stienī vai stieplē, burbuļi rodas, un mēs galaproduktā iegūstam gāzes ieslēgumus jeb porainību." Porainība nosaka, cik liela daļa no metāla ir gāzu tilpums, bet cik – pats metāls. Ja porainība 0,5% vietā ir 1,5%, tas jau ievērojami un negatīvi ietekmēs metāla mehāniskās īpašības. Atkarībā no sakausējuma šis liekais 1% poru stiprību var samazināt jau par 30%.