Pēdējā laikā arvien vairāk tiek meklētas iespējas, kā no pārpalikuma vienā nozarē iegūt derīgu izejvielu citā. Lai arī ekonomiski izdevīgāk joprojām ir iegūt izejvielas, piemēram, derīgo izrakteņu ieguves vietās, arvien vairāk uzņēmumu sāk domāt, kā vērtīgo izdabūt no atkritumiem

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no šādiem piemēriem ir enerģētikas uzņēmums "AJ Power Recycling", kas sācis savu klientu vārdā gādāt, lai to radītie atkritumi tiktu atbilstoši apsaimniekoti un nonāktu līdz pārstrādei.

"Mūsu izvēli noteica tas, ka aprites ekonomika sen vairs nav tikai stāsts par elektrību un gāzi. Mēs sākām nodrošināt to, lai mūsu klientu radītie atkritumi nonāktu gala pārstrādē un pārvērstos jaunos produktos. Viens no sektoriem ir nolietotās riepas, kas ir pielietojamas citos produktos, piemēram, ceļu segumos vai rotaļu laukumu klājumos. Otra atkritumu grupa ir izlietotais iepakojums, no kā ir atgūstami ne tikai stikls un kartons, bet arī polimēri," stāsta uzņēmuma valdes locekle Solveiga Grīsle.

"Swedbank" investīciju jomas vadītājs Oļegs Jemeļjanovs norāda – kaut izejvielu atgūšana no jau esošiem produktiem ir perspektīva joma, joprojām pasaulē daudz vairāk tās tiek iegūtas rokot, nevis pārstrādājot. Iemesls tam ir augstā cena, ko veido gan pārstrādē nepieciešamās tehnoloģijas, gan darbaspēka izmaksas. Taču arvien vairāk investīciju tiek novirzīts tam, lai izejvielas būtu ekonomiski izdevīgāk iegūt no dažāda veida atkritumiem.

"Šobrīd pieprasītākās izejvielas ir varš, niķelis un tērauds. Domājot par zaļo pārkārtošanos, pieprasījums pēc tām turpinās augt. Arī kobalts būs ļoti vajadzīgs. Taču liela daļa atradņu ir Kongo un Ķīnā – vietās, kas ir ģeopolitiski sarežģītas. Tas liks domāt, kā iegūt šos metālus citā veidā un risinājums būs atgūt tos no jau esošiem produktiem," skaidro Jemeļjanovs.

No metāllūžņiem līdz zirņu laukiem – kā mainās resursu nozīme ilgtspējas ietekmē
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Taču ir vēla kāda izejvielu grupa, pēc kuras pēdējā laikā ievērojami audzis pieprasījums un līdz ar to arī investoru interese. Tie ir dažādi pākšaugi, kas arvien pārliecinošāk sevi sāk pieteikt kā gaļas aizvietotāji. "Pēdējos 15 gados ASV gaļas patēriņš ir samazinājies par 11 procentiem, kas radījis lielāku pieprasījumu pēc gaļas aizvietotājiem. Raugoties no CO2 emisiju viedokļa, aizstāt liellopu audzēšanu ir liels solis, un ietekme ir jūtama."

Arvien vairāk tiek runāts, ka liellopu gaļa ir jaunās ogles, kam tiks meklēti aizvietotāji. Nākotnē liellopu fermas varētu aizstāt zirņu un pupiņu lauki. Oļegs Jemeļjanovs

Ja, augot pieprasījumam pēc gaļas aizvietošanas, pākšaugiem ir liels potenciāls kļūt par labu investīciju, tad ekonomika ir virzītājspēks, lai arvien vairāk uzņēmumu gribētu no dažādiem iepakojuma veidiem atgūt polimērus. "Likumdošana un zaļā ekonomika radīs spiedienu meklēt iespējas, kā pārstrādāt atkritumus, un uzņēmumi būs arvien vairāk spiesti to darīt. Tie, kas šādas iespējas meklē proaktīvi, iegūst un paspēj veikt pārmaiņas, pirms to prasa normatīvi. Jā, resursu atkārtota pārstrāde vēl nav konkurētspējīga ar pirmreizējo izejvielu ieguvi, bet tas ir ceļš, kuru ir vērts sākt iet," uzskata Grīsle.

Vairāk par to, kā no atkritumiem iegūt vērtīgas izejvielas, skaties raidījuma "Izziņas impulss" sižetā!

Tags

Atkritumu šķirošana Aprites ekonomika Ilgtspējība Izziņas impulss Swedbank Zaļais dzīvesveids
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form