Tiem astronomijas entuziastiem Latvijā, kas Lāčplēša dienu bija cerējuši atzīmēt ar samērā retas parādības – Merkura tranzīta jeb Saules diska šķēršošanas – novērošanu, diemžēl nācās vilties, jo plānus lielākajā daļā Latvijas izjauca mākoņi. Pamata skumt nav, jo NASA Saules dinamikas observatorijas zinātnieki ir parūpējušies par astronomijas faniem – to, kā Merkurs šķērso Saules disku, varam vērot augstas izšķirtspējas video!
Pāriet pāri Saules diskam var tikai iekšējās planētas, kas ir Merkurs un Venera. Merkurs ik pēc 116 dienām atrodas starp Sauli un Zemi, taču tā orbītas plakne veido septiņu grādu leņķi ar Zemes orbītas jeb ekliptikas plakni, tāpēc, skatoties no Zemes, Merkurs parasti aiziet virs vai zem Saules diska.
Merkura un Zemes orbītu plakņu krustošanās punktus sauc par mezglu punktiem, un Merkurs var pāriet pāri Saules diskam tikai tad, ja tas atrodas netālu no viena no šiem mezglu punktiem, kas notiek maijā un novembrī.
Merkura orbīta ir izteikti eliptiska – novembrī tas atrodas vistuvāk (46 001 200 kilometru attālumā), bet maijā vistālāk (69 816 900 kilometru attālumā) no Saules, tāpēc maija pāriešanas ir ārkārtīgi retas. Tās notiek reizi 13 vai 33 gados pēc iepriekšējās parādības. 21. gadsimtā pāriešana maijā bija 2003. un 2016. gadā, bet nākamā būs tikai 2049. gadā.
Novembra pāriešanas notiek ar 13 un dažreiz septiņu gadu intervālu. 21. gadsimtā Merkura pāriešana novembrī bija 2006. gadā, bet nākamā pēc 2019. gada 11. novembra būs tikai 2032. gadā.
