Noticis nenovēršamais – Veba teleskopa spogulim trāpījis mikrometeoroīds
Foto: NASA ilustrācija

Iespaidīgajam Džeimsa Veba kosmiskajam teleskopam laika posmā no 23. līdz 25. maijam trāpījis mikrometeoroīds. Tas, protams, agri vai vēlu bija sagaidāms, jo arī 1,5 miljonu kilometru attālumā no Zemes, kur atrodas iespaidīgā kosmosa observatorija, gluži pilnīgs tukšums nav – ar mikrometeoroīdu triecieniem inženieri rēķinājās un teleskopā iestrādāja dažādus aizsargmehānismus, lai šādu triecienu rezultātā veiktspēja netiktu degradēta pārāk strauji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs allaž zinājām, ka Veba teleskopam būs jātiek galā ar visiem apstākļiem kosmosā – spēcīgu ultravioleto starojumu, lādētu daļiņu plūsmu no Saules, kosmisko starojumu no dažādiem eksotiskiem avotiem mūsu galaktikā, kā arī reizi pa reizei ar mikrometeoroīdu triecieniem," skaidro NASA Godārda kosmisko lidojumu centra pārstāvis, inženieris Pols Geitners.

Veba teleskops ir būvēts ar visiem šiem riskiem padomā, tajā ir iestrādāti drošības "buferi" – gan optiskajām, gan elektriskajām un mehāniskajām sistēmām –, lai nodrošinātu, ka dārgā ierīce spēs veikt savus uzdevumus vēl daudzus gadus.

Kā jau vēstīts, Džeimsa Veba teleskops atrodas otrajā Lagranža punktā. Tas ir punkts, kas atrodas konkrētā attālumā no diviem lieliem objektiem, un daudz mazākais objekts (šajā gadījumā Veba teleskops) saglabā pozīciju attiecībā pret abiem šiem lielajiem debesu ķermeņiem un nepieciešamas salīdzinoši nelielas korekcijas, lai teleskopu noturētu vēlamajā vietā. Taču Lagranža punktos mēdz "savākties" arī citi objekti. "Campus" jau nesen vēstīja par misiju uz divām asteroīdu grupām, kas riņķo ap Sauli vienā orbītā ap Jupiteru – tā dēvētie grieķi un trojieši. Abas asteroīdu grupas savākušās Lagranža punktos Jupitera orbītā – grieķi ceturtajā, bet trojieši piektajā Lagranža punktā.

Nav gan zināms, cik daudz mikrometeoroīdu vai citu objektu varētu atrasties Zemes–Saules otrajā Lagranža punktā, kur nu atrodas Veba teleskops, bet ir skaidrs, ka pilnīgi tukšs tur nav.

Vēl būvējot Veba teleskopu, inženieri imitēja mikrometeoroīdu triecienus ne tikai datorsimulācijās, bet arī veica reālus triecienus pa Veba spoguļa materiāla paraugiem, lai redzētu, kādus bojājumus šādi notikumi rada, un attiecīgi mēģinot uzlabot materiāla noturību.

Noticis nenovēršamais – Veba teleskopa spogulim trāpījis mikrometeoroīds
Foto: NASA

Vēl bez fiziskiem bojājumiem pašā pārklājumā šādi triecieni var arī nedaudz izsist spoguļa segmentu no optimālās pozīcijas. Jau iepriekš vēstīts, cik piņķerīgs un smalks darbs bija visus 18 galvenā spoguļa segmentus noregulēt precīzi vietās, un tur runa ir par precizitāti līdz nanometriem jeb metra miljardajām daļām. Taču pieregulēt spoguli atpakaļ optimālajā pozīcijā nebūs liela problēma – Veba teleskopam jebkurā gadījumā ik pa laikam tiks veikta spoguļa un instrumentu pārkalibrēšana.

Veba teleskops tomēr arī ir drošākā vietā par Habla kosmisko teleskopu, kas riņķo 550 kilometru augstumā virs Zemes. Šajā orbītā ir daudz vairāk dažādu "kosmosa drazas" fragmentu, kas apdraud smalko iekārtu. Savulaik, kad Habla teleskopu vēl devās remontēt astronauti, nereti uz nomainītajām detaļām bija skaidri redzamas mikrometeoroīdu triecienu pēdas. Veba teleskops atrodas tukšākā vietā, tomēr monētas otra puse ir tāda, ka turp neviena misija ar astronautiem apkopt dārgo iekārtu nelidos. Jāpaļaujas uz to, ka inženieri par visu būs padomājuši tepat, uz Zemes.

Lī Feinbergs, kurš atbild par Veba teleskopa optiskajām iekārtām, atzīst – mikrometeoroīdu triecieni būs tas, ar ko laiku pa laikam būs jāsaskaras visu Veba ekspluatācijas laiku, taču instrumentu kvalitāte degradēsies pamazām, ļaujot ilgstoši pildīt paredzētos uzdevumus.

Tuvojas arī tas brīdis, kad redzēsim pirmos gatavos attēlus, kas iegūti ar Veba teleskopu – NASA sola, ka tie tiks publicēti 12. jūlijā. Gaidām ar nepacietību!

Tags

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops Habla teleskops Astronomija Kosmoss NASA
53545769
Inženierzinātnes
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form