Foto: LIAA. Olga Barretu-Gonsālvisa (otrā no labās) kopā ar savu komandu – LIAA Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļu
Olga Barretu-Gonsālvisa ikdienā rūpējas par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu un vada Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļu. Arī krīzes laikā viņa iesaistās, atbalsta un palīdz.

Iespējams, ka viņai ir kaut nedaudz vieglāk salīdzinājumā ar daudziem citiem, jo jaunuzņēmumu vide ir pieradusi pie straujām pārmaiņām un ir gatava pielāgoties arī tām, ko radījusi krīze. Jau šobrīd ir redzami vairāki labi piemēri. To pamatā ir gan veiksme, gan gatavība operatīvi mainīt ierasto darbību. Olga arī iesaistās šobrīd tik populāro hakatonu rīkošanā – ārkārtējās situācijas laikā tos noorganizē trīs dienu laikā, lai gan iepriekš šāds darbs būtu prasījis vairākas nedēļas.

Covid-19 krīze un jaunuzņēmumi. Kas notiek?

Krīze tādā vai citā veidā ir skārusi absolūti visus uzņēmējus. Īpaši tos, kuriem nav rezervju jeb "dziļu kabatu". Tas ir nenoliedzami. Tomēr es uzskatu, ka jaunuzņēmumi ir tie, kuru vidējais gatavības līmenis krīzei un spēja mainīties ir daudz augstāks nekā "klasiskam" uzņēmumam. Spēja pielāgoties ir jaunuzņēmuma DNS neatņemama sastāvdaļa.

Jau no pirmās dienas, kad tiek uzsākts darbs pie idejas attīstības, šāda uzņēmuma komanda apzinās, ka viņu produkta ideja, biznesa modelis, stratēģija, un viss pārējais nav statiski lielumi. Komandai jābūt morāli gatavai dinamiski pieņemt lēmumus un vajadzības gadījumā mainīt attīstības vektoru par 180 grādiem. Tāpēc es ticu – lai cik grūti tas nāktos, jaunuzņēmumi un vispār inovatīvi uzņēmumi spēs atrast gan sevī spēku, gan arī krīzē lielas iespējas.

Interesants fakts – nesen veicām jaunuzņēmumu aptauju saistībā ar Covid-19. No 45 respondentiem, kuri atsaucās, gandrīz visi saskata iespēju pielāgot savu produktu pēckrīzes apstākļiem.

Vai ir izdevies apzināt, kādas ir galvenās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras jaunuzņēmumi?

Mūsu veidotajā aptaujā jaunuzņēmumi norādīja, ka pirms krīzes visi strādāja pie produkta. Lielākā daļa – pie zīmola popularizēšanas. Viņi meklēja jaunas sadarbības iespējas, piesaistīja investīcijas. Aptuveni puse strādāja pie uzņēmējdarbības attīstīšanas un meklēja iespējas jaunos tirgos, savukārt 29% aptaujāto centās piesaistīt jaunus darbiniekus.

Salīdzinājumam – šobrīd 60% jaunuzņēmumu darba apjoms kļūst lēnāks, 33% ir būtiski jāsamazina izmaksas, 31% starptautiskajā tirgū ir ievērojami krities pieprasījums, samazinājušies ienākumi, un krīze ir atstājusi negatīvu iespaidu uz piegādes ķēdēm. Aptuveni trešdaļa arī atzīst, ka ir ievērojami krities pieprasījums vietējā tirgū vai norāda, ka divu līdz trīs mēnešu laikā krīze tos ietekmēs. Turklāt Covid-19 dēļ 84% aptaujāto visu vai lielāko daļu darba veic attālināti, 69% vairs nemeklē jaunus darbiniekus, 38% ir samazinājuši atalgojumu, bet 22% ir atlaiduši darbiniekus.

Vai vari minēt kādus labos piemērus, kam pašlaik izdodas ne vien izdzīvot, bet arī veiksmīgi pielāgoties krīzes situācijai?

Ir jomas, kur krīze "uzdāvināja" uzņēmējiem papildu biznesa iespējas. Ir uzņēmumi, kas neko īpašu nedara, bet pieprasījums pēc viņu produktiem vai pakalpojumiem aug. Tiem, kas nodarbojas ar ķīmisku vai mehānisku aizsargmateriālu ražošanu, kā arī pārtikas, ēdiena, medikamentu piegādi uz mājām, šobrīd iet diezgan labi. Arī tiem, kas piedāvā attālinātā darba platformas un dzīvesveida palīgrīkus sportošanai, izklaidēm un meditācijai – iet labi. Viņiem paveicās.

Bet ir arī tādi, kuri, spītējot situācijai, mobilizē visus iekšējos spēkus un turpina iet uz priekšu. Viens tāds piemērs ir "Marine Digital" – jaunuzņēmums, kas ar LIAA atbalstu saņēma jaunuzņēmuma uzturēšanās atļauju un jau gandrīz gadu veiksmīgi attīstās Latvijā. "Marine Digital" veido automatizācijas rīkus ostām. Pagājušajā nedēļā uzņēmuma komanda publiski paziņoja, ka ir izdevies piesaistīt pirmssēklas investīcijas no Vācijas.

Ir jāsaprot, ka krīzes un turbulences laikos investoru aktivitāte ievērojami krītas. Bet vienmēr ir tādi jaunuzņēmumi, kas pretēji visiem fizikas likumiem dara to, kas ir nepieciešams. No sirds priecājos par tādiem uzņēmumiem.

Ir arī tādas idejas, kas piedzimst krīzes apstākļos – tie ir vai nu absolūti jauni produkti vai arī esošie jaunuzņēmumi pieņem lēmumu kardināli mainīt savu darbības virzienu. Te būtu jārunā par tiešsaistes hakatona "HackForce" uzvarētājiem"Shield48". Hakatona laikā – 48 stundās – viņi radīja šo produktu, guva mediķu akceptu, kā arī ar 3D printeri izdrukāja pirmo prototipu. Idejas autori jau ir parakstījuši līgumu par 10 000 masku izgatavošanu, un ir uzsākuši sava produkta eksportu. Tātad – no idejas līdz eksportam viena mēneša laikā! Tas ir tiešām tāds pielāgošanās un attīstības ātrums, par kuru es iepriekš runāju, un šis temps jaunuzņēmumiem ir raksturīgs.

Vēl viens piemērs – jaunuzņēmums, kas arī piedalījās hakatonā un ieguva 3. vietu – "Exonicus". Uzņēmums jau sen darbojas virtuālās realitātes segmentā, attīstot traumu simulatoru. Dažu dienu laikā viņi pārorientējās uz citu simulāciju un tagad palīdz medicīnas personālam pareizi sagatavoties – noģērbties un saģērbties – lai droši aprūpētu Covid-19 pacientus.

Esat iesaistījušies arī tiešsaistes hakatonu rīkošanā. Kā rodas idejas tos rīkot?

Ideja par "Hack Force" nāca no jaunuzņēmumu ekosistēmas – sazvanījāmies, vērojām, kā līdzīgs hakatons norisinājās Igaunijā un burtiski trīs dienu laikā hakatons bija noorganizēts, izmantojot tādas platformas kā "Guaana", "Zoom" un "Slack". Popularizēšanai izmantojām sociālos tīklus. Šis spilgti atspoguļo, cik milzīgs mobilizācijas spēks ir jaunuzņēmumu komūnai. Arī krīzes laikos hakatona formāts ļoti piestāv, jo tas ir unikāls veids, kā radīt praktiskus un ieviešanai gatavus risinājumus maksimāli ātri.

Vai šādus pasākumus rīkot tiešsaistes vidē ir sarežģītāk vai vieglāk? Kā notiek to organizēšana?

Rīkot kaut ko tādu pirmo reizi tiešsaistē un organizēt trīs dienu laikā bija ļoti grūti. Ideālajā pasaulē šādu pasākumu mēs būtu plānojuši nedēļām ilgi. Manuprāt, viss izdevās ļoti labi. Hakatonā klātienē var piedalīties ierobežots cilvēku skaits. Parasti Latvijā tie ir mazāk par 100 dalībniekiem. Tiešsaites formāts dod unikālu iespēju piesaistīt daudz lielāku dalībnieku, mentoru un ekspertu skaitu. Piemēram, "HackForce" piedalījās vairāk nekā 850 cilvēku no 25 valstīm, 70 mentori. Rezultātā tapa 25 veiksmīgas komandas. Tiešsaistē pasākumu vēroja vairāk nekā 15 000 cilvēku. Ierastā hakatona formātā nekas tāds nebūtu iespējams.

Vai tuvākajā laikā gaidāmi līdzīgi pasākumi?

Šobrīd līdzīgi hakatoni notiek visā pasaulē. Lieldienu laikā Latvija piedalījās arī "The Global Hack" jeb globālajā hakatonā, kur bija 11 tematiskas sadaļas. Mūsu jaunuzņēmumu komūnas komanda organizēja divas, kas veltītas ekonomikai un vidi. Trešo vietu hakatonā ieguva komanda "Material Mapper", kuru vadīja meitene no Latvijas, kura šobrīd dzīvo Norvēģijā.

Vai hakatonos tapušās idejas ir dzīvotspējīgas un spēj konkurēt ar tām, kas izstrādātas vairāku mēnešu garumā, tikušas apspriestas fokusgrupās utt.?

Prakse rāda, ka jebkurā hakatonā ir vismaz pāris idejas, kas pēc pasākuma turpinās attīstīties pierādīt savu dzīvotspēju. Runājot konkrēti par "HackForce" – uzvarētāju tops šajā ziņā visus pozitīvi pārsteidza, jo idejas bija ne tikai dzīvotspējīgas, bet arī ļoti ātri ieviešamas.

Varbūt pašreizējā prakse rīkot hakatonus virtuālajā vidē varētu turpināties arī nākotnē?

Covid-19 krīze mums visiem liek testēt savu iespēju robežas. Es domāju, ka dzīve pirms un dzīve pēc krīzes atšķirsies. Aizvien vairāk cilvēku un organizāciju dos priekšroku virtuālai videi noteiktu aktivitāšu un darba procesu vadīšanai. Ir vērtīgi tikties klātienē, bet virtuālā vide dod citas priekšrocības, samazinās izmaksas. Kā mēs redzam, pasākumiem tā ir iespēja piesaistīt vairāk dalībnieku un iegūt plašāku auditoriju.

Aktualitātes uzņēmējdarbībā gan pieredzējušajiem, gan iesācējiem tehnoloģiju un inovāciju portālā Labsoflatvia.com.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!