Foto: Shutterstock
Kaut mums izskatās, ka lampas un dažādi tablo spīd bez pārtraukuma, patiesībā liela daļa no šiem gaismas avotiem mirgo. Ja garajos rudens vakaros nav ko darīt, te lielisks un vienkāršs eksperiments, kā par to pārliecināties un pat izmērīt mirgošanas ātrumu. Tev būs nepieciešams fotoaparāts (der arī viedtālrunis ar fotokameru). Galvenais – jābūt iespējai manuāli iestatīt ekspozīcijas laiku. Liela daļa mūsdienu viedtālruņu šādu iespēju nodrošina. Par to, kā veicams eksperiments un ko vari sagaidīt – lasi rakstā.

Bildē zemāk redzams ikdienišķs skats – vakarā deg ielu apgaismojums un spīd tablo. Šajā gadījumā ekspozīcijas laiks ir 1/100 daļa sekundes, un attēlā redzam to pašu, kas redzams ar aci. Tas izrādījās garākais ekspozīcijas laiks, ar kuru "viss ir kārtībā" (visu foto autors: Jēkabs Meijers).

Ja ekspozīcijas laiks būs īsāks, izrādās, ka visas tablo gaismas diodes nemaz nespīd vienlaicīgi. Attēlā apakšā ekspozīcijas ilgums ir 1/1000 daļa sekundes. Visa informācija uz tablo vairs nav salasāma.

Nākamajā attēlā ekspozīcijas laiks ir vēl četrkārt īsāks – tikai 1/4000 daļa sekundes. Varam redzēt, tieši kā dzeltenās tablo rindas tiek zīmētas. No pulksteņa un datuma radītāja vienlaicīgi ir redzama maza daļa.

Tablo mirgo "tehnisku iemeslu dēļ", jo tad tā izgatavošana ir vienkāršāka – tā darbināšanai pietiek ar vienkāršākām mikroshēmām, bet galvenais, ka uz katru pikseli nav jānovelk atsevišķi vadi.

Mūsu kontaktos plūst maiņstrāva ar frekvenci 50 herci, tas nozīmē, ka lampas, piemēram, ielu apgaismojums, mirgo. Tomēr tās mirgo 100, nevis 50 reizes sekundē. Tas tāpēc, ka 50 reizes sekundē strāva plūst vienā virzienā, 50 reizes pretējā, tātad 100 reizes sekundē tā neplūst vispār.

Apakšā redzams ielas skats naktī. Ekspozīcijas laiks ir pussekunde. Redzam, ka LED luksofori nemirgo (abas zaļās un sarkanā gaisma), bet nātrija ielu apgaismojuma lampas mirgo izteikti, 100 reizes sekundē izdziestot pilnīgi.

Mirgošanas frekvenci var viegli izmērīt, tikai jāzina ekspozīcijas laiks, ātri jākustina kamera un gaismas avots kā svītra ir jānotur kadrā visu ekspozīcijas laiku.

Šeit ekspozīcijas ilgums ir trešdaļa sekundes. Tas nozīmē, ja tiešām lampa mirgo 100 reizes sekundē, tad svītrā vajadzētu būt 100*1/3 jeb 33 gaišiem pleķīšiem. Vai tas tiešām tā ir, skaitiet paši, bet vēl labāk – eksperimentējiet paši ar dažādiem ekspozīcijas laikiem!

Attēlā redzamās mašīnas aizmugurējie lukturi, numura apgaismojums un zaļā luksofora gaisma nemirgo.

Vairāk par to, kā darbojas mūsu redze, kas ir redzes inerce un kādus trikus varam izspēlēt ar mirgojošu gaismu, skaties Aivja Meijera videoeksperimentos "Triki ar mirgojošu gaismu":

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!