Foto: NASA
Astronomi Aresibo observatorijā Puerteriko ar iespaidīgā izmēra radioteleskopu 19. aprīlī fiksējuši asteroīdu "1998 OR2", kurš 29. aprīlī palidos garām Zemei. Attēlā izskatās, ka arī asteroīds solidarizējas pandēmijas laikā un nēsā "aizsargmasku", par ko tvītā uzjautrinājušies arī observatorijas darbinieki.

Astronomi ierakstā uzsver, ka turpina darbu, taču ievēro pandēmijas laikā ieviestos drošības nosacījumus, un piebilst: "Šonedēļ novērojām Zemei tuvo asteroīdu "1998 OR2", kurš izskatās tā, it kā arī valkātu aizsargmasku. Tas ir vismaz 1,5 kilometrus garš un palidos Zemei garām attālumā, kas līdzvērtīgs 16 attālumiem no Zemes līdz mēnesim."

Vidējais attālums līdz mēnesim ir apmēram 385 tūkstoši kilometru. Kad Mēness ir perigejā (vistuvāk Zemei), tad šis attālums sarūk līdz aptuveni 356 tūkstošiem kilometru. Ja šis laiks sakrīt ar pilnmēnesi, varam vērot tā dēvēto supermēnesi – Zemes dabiskais pavadonis mums izskatās nedaudz lielāks un spožāks nekā ierasti.

Asteroīds tādējādi arī "ievēro" sociālo distancēšanos, turklāt ar krietnu uzviju – tas Zemei palidos garām apmēram 6,3 miljonu kilometru attālumā.

Pagaidām pieejamā informācija astronomiem ļauj aplēst, ka šis objekts ir izmērā no 1,8 līdz 4,1 kilometram. Ja šāda izmēra objekts ietriektos Zemē, sekas būtu postaža globālā mērogā, taču pagaidām NASA programma, kas reālā laikā izseko lielāko daļu Zemei tuvo prāva izmēra asteroīdu, ļauj secināt – pārskatāmā nākotnē neviens no tiem Zemi neapdraud.

Arī 1998. gada vasarā atklātā "1998 OR2" trajektorija šobrīd ir visai precīzi izskaitļota līdz 2197. gadam, taču arī tālāko gadsimtu vai pat gadu tūkstošu griezumā tas, visticamāk, Zemi neapdraudēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!