Par Covid-19 'vaininiekiem' uzdotie sikspārņi ir ļoti interesanti – labā nozīmē
Foto: Shutterstock

Informatīvajā telpā nostiprinoties versijai, ka viens no Covid-19 pandēmijas "vaininiekiem" ir sikspārņi, liekas svarīgi, lai mūsu priekšstats par šiem dzīvniekiem būtu saturiski pilnvērtīgs, nevis emociju ietekmēts. Ar Latvijas Sikspārņu pētniecības biedrības valdes locekli, Latvijas Universitātes (LU) pētnieku bioloģijas doktoru Viesturu Vintuli LU izdevuma "Alma Mater" 2020. gada vasaras numurā sarunājas Māris Zanders.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Domāju, ka ikviens pētnieks pat sarunā ar nespeciālistu var nosaukt divus trīs iemeslus, kādēļ viņa izvēlētā tēma ir būtiska, interesanta. Kāpēc tieši sikspārņi? Kas viņos tāds īpašs?

Man gan jāsaka, ka es skolas gados sāku ar putnu pētniecību, tad nonācu Papē, kur ir daudz gan putnu, gan sikspārņu. Un tur strādāja ne tikai putnu, bet arī sikspārņu pētnieki, kuriem es sāku palīdzēt. Kad 1992. gadā bija jāstājas Universitātē, man piedāvāja darboties ar sikspārņiem, un tā es pie viņiem paliku. Ja man jāsaka, kas sikspārņos ir interesants, tad pirmais, kas nāk prātā, ir tas, ka viņi ir vienīgi zīdītāji, kas ir lidojoši, precīzāk sakot, aktīvi lidojoši, nevis planējoši. Ļoti interesants ir ziemošanas process, kurā izpaužas sikspārņiem unikāli raksturīgas fizioloģiskās pārmaiņas. Tāpat ļoti interesanti ir tas, ka sikspārņi ir ļoti daudzveidīga, liela grupa.

Lai gan cilvēkam var likties, ka, nu, sikspārnis ir sikspārnis, visi viņi vienādi.

Jā. Latvija ir krietni uz ziemeļiem, tāpēc mums dažādība ir mazāka, bet pasaulē kopumā sikspārņi ir starp zīdītājiem otra lielākā kārta. Lielāks sugu skaits ir tikai grauzēju kārtā.

Plūstoši tuvojoties "dzeltenajai" tēmai par sikspārņiem un koronavīrusu – es nesen lasīju, ka sikspārņiem ir ļoti īpatnēja imūnsistēma, kam savukārt ir būtiska nozīme tajā ziņā, ka tā ir mājvieta visādiem nejaukiem vīrusiem.

Tā var teikt. Vienkāršojot sikspārņu imūnsistēmas īpatnības ir saistītas ar to, ka viņiem ir ļoti augsts vielmaiņas, metabolisma līmenis vasarā, kad viņi ir aktīvi, savukārt ziemas periodā ir tieši pretēji. Te gan jāsaka, ka pieminēšanas vērta ir ne tikai imūnsistēma, bet arī tas, ka sikspārņi ir ļoti ilgdzīvojoši. Dzīvnieciņš peles lielumā, bet dzīvo četrdesmit gadus. Šai īpatnībai arī ir sava nozīme vīrusu kontekstā.

Sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis darbā. Foto: privātais arhīvs.

"Pateicoties" koronavīrusiem, sikspārņi plašas publikas skatījumā ir ieguvuši diezgan nelāgu reputāciju, tomēr pat man kā nespeciālistam ir skaidrs, ka ikvienam radījumam dabā ir kaut kādas savas funkcijas, proti, ja šis radījums izzustu, rastos problēmas. Ko mēs šādā aspektā varētu teikt par sikspārņiem? Vienkārši nav interesanti, ja sikspārņus demonizē un saista vienīgi un tikai ar apdraudējumu cilvēka veselībai.

Vispirms gan man diemžēl jāpiekrīt, ka sikspārņi ir demonizēti. Mazliet palasīju saistībā ar šo koronavīrusu... traki, lai gan nav taču droši pierādīta šā koronavīrusa izcelsme no sikspārņiem.

Tas, ka Covid-19 ģenētiskā materiāla sakritība ar sikspārņu koronavīrusu ir 96%, vēl neko nenozīmē.

Šimpanžu genoms sakrīt ar cilvēka genomu par 98%, bet mēs taču nesakām, ka cilvēki ir šimpanzes.

Dažkārt gan liekas, ka tas būtu kompliments. Cilvēkiem.

(Smejas.) Atgriežoties pie jautājuma par sikspārņu funkciju, jāsāk ar to, ka lielākā daļu viņu sugu, arī Latvijā dzīvojošās, ir kukaiņēdāji. Es domāju, ka ierindas cilvēks pat nespēj iedomāties, kādus kukaiņu daudzumus sikspārņi apēd. Esmu redzējis, piemēram, aprēķinus par ietaupītajiem miljardiem, pateicoties tam, ka sikspārņi apēd lauksaimniecības kultūru kaitēkļus. Atkrīt arī vajadzība lietot dažādas "ķīmijas" – man šķiet, cilvēki šādu argumentu varētu saprast un novērtēt.

Ja kādam tas palīdz, tad var piebilst, ka sikspārņi ēd ne tikai odus vispār, bet arī tos, kuri mums kož. Ja mēs runājam par tropiskajām sikspārņu sugām, tad tām ir liela nozīme augļu sēklu iznēsāšanā, ziedu apputeksnēšanā, tātad tropu meža uzturēšanā. Sikspārņi ir organiska lokālo barības ķēžu sastāvdaļa – viņus ēd, un viņi ēd. Latvijā, atkārtojos, mums ir sikspārņi kukaiņēdāji.

Sikspārnis Latvijā – ko cilvēkam, kura zināšanas aprobežojas ar to, ka vispār sikspārņi Latvijā ir, var pateikt par to sugām, īpatnībām?

Latvijā šobrīd ir konstatētas 16 sugas, tiesa, vienas sugas pārstāvja gadījumā var uzskatīt, ka tas atlidojis nejauši. Divas sugas ir uzskatāmas par retām – nav pagaidām izdevies atrast to kolonijas, tomēr šo sugu pārstāvji tiek noķerti samērā regulāri. Salīdzinoši bieži sastopami ir ziemeļu sikspārņi, arī garausainie – ar tiem cilvēki sastopas biežāk, jo viņi parasti pārziemo mūsu pagrabos. Jāsaka gan, ka arī citus sugas labprāt izmanto cilvēka būvētas ēkas, un var teikt, ka cilvēks un sikspārnis vienmēr ir bijuši kopā. Kad cilvēki dzīvoja alās, tur dzīvoja arī sikspārņi, un nu šī kaimiņu būšana turpinās ēkās.

Ziemeļu sikspārnis (Eptesicus nilssonii). Foto: privātais arhīvs.

Kāda no šīm 15 sugām ir apdraudēta?

Aizsargājamas ir visas. Lielākas problēmas ir tām sugām, kas dzīvo mežos, proti, kokos. Lieta tā, ka viņiem nepietiek ar vienu dobumainu koku, viņiem tādu nepieciešams daudz, jo šie sikspārņi tos bieži maina – lai izvairītos no parazītiem, no plēsējiem. Ja mūsu mežu apsaimniekošanas stila dēļ ir maz vecu, dobumainu koku, tad skaidrs, ka šīm sugām labi neklājas. Protams, cilvēku attieksme pret sikspārņiem vienmēr ir bijusi ļoti dažāda. Vieni tos uzskata par mājas svētību, citi par lāstu, no kuram jātiek vaļā. Ja cilvēkam izdodas iznīdēt no savas ēkas sikspārņus, tad tas parasti ir diezgan liels trieciens visai populācijai, jo sikspārņi dzīvo kolonijās un vairojas ļoti lēni (viens vai divi mazuļi gadā).

Kā jums liekas: kāpēc daudziem no mums nepatīk sikspārņi? Jo viņi tādi "nesmuki"?

Iemesli ir ļoti dažādi, tomēr es gribētu teikt, ka tādu, kuri savu nepatiku pret sikspārņiem nevar pārvarēt nekad, ir mazākā daļa.

Lielākajai daļai, kad viņiem parāda mazo, pūkaino radījumu, paņemtu rokā, viedoklis mainās.

Tāpat sikspārņu gadījumā fonā ir daudz māņticības, kas atnākusi līdz mūsdienām vēl pirms visiem šiem koronavīrusu stāstiem. Vampīri, ziniet!

Vampīrsikspāņi skaitās atsevišķas sugas?

Jā, trīs. Visas dzīvo Centrālajā un Dienvidamerikā. Viņu gadījumā lielākā problēma ir trakumsērga. Kā daudzi zīdītāji viņi to pārnēsā un vienlaikus mēdz baroties, sūcot mājdzīvnieku asinis. Par šo tēmu, starp citu, esmu lasījis arī tādus interesantus pētījumus: ja vampīrsikspārņi apciemo, teiksim, cūku ganāmpulku, tad ir novērots, ka viņi dod priekšroku konkrētām cūkām. Attiecīgi, ja šīs cūkas izolē, tad var ganāmpulku pasargāt.

Gardēži. Patiesībā es par vampīrsikspārņiem ierunājos citu iemeslu dēļ. Samērā nesen lasīju, ka vampīrsikspārņiem novērota altruistiska uzvedība kolonijas ietvaros – ja viens indivīds saprot, ka otrs ir izsalcis, viņš to baro, turklāt, ja kāds, blēdis, negrib dalīties, tad to citi kolonijas locekļi patur atmiņā. Īsi sakot, sekoja virkne publikāciju par to, ka, raugi, šāda visnotaļ sarežģīta sociālā uzvedība, cik interesanti, pārsteidzoši utt. Vai sikspārņu pētīšanā arī ir "topa" tēmas?

Kā saka, jo vairāk rok, jo vairāk atrod, tāpēc aktuālas ir arī tēmas, kas tiek uzskatītas par salīdzinoši daudz pētītām. Atšķirības starp sugām ir diezgan lielas, tāpēc tas, ka tu esi izpētījis vienu, nenozīmē, ka zini tikpat daudz par citām. Ļoti daudz nodarbojas ar sikspārņu genoma izpēti, piemēram, Eiropā, mēģinot saprast, kā viņi izplatījušies pēc ledus laikmeta, kā viņi ledus laikmetu ir pārdzīvojuši, un tad, balstoties šajās sakarībās, var mēģināt saprast, kas var mainīties klimata izmaiņu kontekstā nākotnē. Latvijā mēs daudz nodarbojamies ar, ja tā var teikt, ekoloģiskajiem aspektiem – pētām sugas vajadzības, lai varētu nodrošināt tās aizsardzību. Piemēram, šobrīd mums ir projekti par Eiropas platausi, arī dīķu naktssikspārni. Eiropā sikspārņu pētīšanā jau tradicionāla metode ir radiotelemetrija, savukārt Latvijā mēs šajā ziņā esam vēl bērna autiņos, tikai sākam ar to nodarboties.

Divkrāsainais sikspārnis (Vespertilio murinus). Foto: privātais arhīvs.
Atvainojos, bet kāpēc vispār tam radījumam krāmēt virsū raidītāju? Lai taču lido, kur grib.

Likums mums prasa aizsargāt kādu sugu, teiksim, platausi, bet mēs īsti nezinām, kur viņš dzīvo, cik lielu teritoriju viņš izmanto. Agrāk arī mums likās, ka sikspārnis naktī pārvietojas varbūt, nu, dažus kilometrus ap māju, bet, kad pētnieki sāka izmantot raidītājus, izrādījās, ka ir sugas, kas vienas nakts laikā nolido desmitiem kilometru. Tāpēc jāpiebilst: ja cilvēks vakarpusē ierauga sikspārni lidināmies mājas tuvumā, tas vēl nenozīmē, ka mājā dzīvo sikspārņi.

Ja runājam par sikspārņu aizsardzību, tad papildus mājvietai daudzām dzīvnieku sugām būtiski ir tas, vai pietiekamā daudzumā ir pieejama šai sugai nepieciešamā pārtika. Ja kaut kādu iemeslu dēļ pazūd pierastais augs, kukainis vai cita barība, dzīvniekam ir grūti atrast aizstājēju ar visām no tām izrietošajām sekām. Cik izvēlīgi, ja tā var teikt, ir sikspārņi?

Viņiem svarīgas ir ne tik daudz ēdamo kukaiņu sugas, cik šo kukaiņi izmēri – lai sikspārņi var tos nopeilēt. Jā, dažas sikspārņu sugas specializējas – piemēram, platausim vissvarīgākie ir nakststauriņi. Tomēr kopumā vienalga sikspārņi ēd tos kukaiņus, kuri visvieglāk noķerami, pieejamāki lielākā apjomā. Respektīvi, sikspārņiem pirmām kārtām nepieciešams ir tas, lai barības ir daudz – īpaši laikā, kad viņi baro mazuļus. Sikspārņa barības patēriņš ir apmēram trešā daļa no viņa svara, tas, ja tā padomā, arī ir apbrīnojami.

---

Viss LU izdevuma "Alma Mater" 2020. gada vasaras numurs pieejams, klikšķinot šeit.

Tags

Koronavīruss Covid-19 Bioloģija Latvijas Universitāte Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form