Par Saules sistēmu vecākos meteorītos atrod dzīvības pamatelementus
Foto: Shutterstock

Teorijas par to, kā uz Zemes aizsākās dzīvība, ir dažādas, taču tās caurmērā var iedalīt divos lielos blokos. Pirmā un izplatītākā ir hipotēze, kur dzīvība no neorganiskiem savienojumiem pārtapa organiskos tepat, uz Zemes. Otra ir tā saucamā panspermijas hipotēze par dzīvības izcelšanos uz Zemes, dzīvības iedīgļiem vai jau mikroskopiskiem organismiem atceļojot uz Zemes no kosmosa ar, piemēram, meteorītiem. Nupat jaunā pētījumā meteorītu paraugos atrasti divi līdz šim "trūkstošie" pamatelementi, kas veido RNS un DNS, vēsta "Popular Science". Tomēr arī šajā gadījumā ir pamats ar secinājumiem nepārsteigties.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Meteorītu paraugos organiski savienojumi konstatēti arī iepriekš, tāpat atrastas arī vairākas DNS uzbūves pamatsastāvdaļas. DNS sastāv no nukleotīdiem, un tie savukārt sastāv no trim daļām: fosforskābes atlikuma, ribozes un purīna vai pirimidīna slāpekļa bāzes. Kā liecina skaidrojums Nacionālajā enciklopēdijā, kombinējot fosforskābes atlikumu un ribozi ar divām dažādām purīnu un divām dažādām pirimidīnu bāzēm, iegūst četrus nukleotīdus – adenīnu, timīnu, guanīnu un citozīnu. Šie ir galvenie "ķieģelīši", kas, savienoti noteiktā secībā, veido DNS. RNS gadījumā timīna vietā ir uracils.

Līdz šim meteorītu paraugos bija izdevies konstatēt trīs no pieciem nukleotīdiem – adenīnu, guanīnu un uracilu. Nupat Hokaido Universitātes Japānā pētnieku komandai pirmo reizi izdevies nākt uz pēdām pierādījumiem, ka meteorītos var eksistēt arī citozīns un timīns.

"Visu DNS un RNS veidojošo elementu atrašana meteorītos norāda, ka šīs molekulas varētu būt nogādātas uz Zemes vēl pirms dzīvības izcelšanās šeit," spriež pētījuma vadošais autors Jasuhiro Oba. Viens no pētnieku analizētajiem paraugiem ir apmēram 4,6 miljardus gadu sens, proti, pat senāks par visu Saules sistēmu.

Pētnieki kopumā analizēja trīs meteorītu paraugus, kas atrasti dažādās planētas vietās. Viens no tiem ir ASV 50. gados atrastais Mareja ezera meteorīts, otrs ir 1969. gadā Austrālijā atrastais Merčinsonas meteorīts (meteorīta fragments attēlā zemāk), bet trešais – 2000. gadā pie Tagiša ezere Kanādā atrastais meteorīts. Apmēram gadu ilgušajā paraugu ķīmiskajā analīzē uzietas gan minētie divi nukleotīdi, gan vēl vairāki organiski savienojumi. Oba ar kolēģiem uzskata, ka organiski savienojumi ir visai izplatīti gan Saules sistēmā, gan ārpus tās.

Murchison-meteorite-ANL


Tomēr ir arī skeptiķi, kas mudina pret atklājumiem izturēties piesardzīgi. Viens no tādiem ir Boisas Štata universitātes (Aidaho, ASV) ķīmiķis Maikls Kalahans. Viņš izdevumam "ScienceNews" paudis, ka neapšauba Obas un kolēģu veikto ķīmisko analīzi un tic, ka paraugos atrastie komponenti identificēti precīzi. Tomēr cits jautājums – vai tie meteorītos bijuši jau pirms kosmosa akmeņu ierašanās uz Zemes. Proti, Kalahana ieskatā, japāņu pētnieki darbā neprezentēja gana pārliecinošus pierādījumus, lai patiesi varētu apgalvot, ka šo organisko savienojumu izcelsme ir ārpuszemes.

Tieši tāpēc īpaši svarīgs un aizraujošs būs brīdis, kad ar šādām pašām metodēm būs izpētīti pavisam svaigi un "nepiesārņoti" paraugi no asteroīdiem "Ryugu" (paraugi jau atrodas uz Zemes) un "Bennu" (vēl ceļā). Ja arī šajos pa tiešo no asteroīdiem iegūtajos paraugos tiks konstatēti šie savienojumi, tas jau būs daudz spēcīgāks pierādījums panspermijas hipotēzes piekritēju kontā.

Hokaido Universitātes zinātnieku pētījums publicēts izdevumā "Nature Communications".

Tags

Ķīmija Bioloģija Ārpuszemes dzīvība Kosmoss Meteorīti Visums
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form