Foto: AP/Scanpix/LETA
Viens no pasaulē visplašāk lietotajiem pretsāpju līdzekļiem – acetaminofēns jeb paracetamols –, iespējams, var veicināt riskantu uzvedību, spriests nupat akadēmiskajā izdevumā "Social Cognitive and Affective Neuroscience" publiskotā pētījumā.

Medikamentus, kuru aktīvā viela ir acetaminofēns, var nopirkt bez receptes, un tie ir visai plaši lietoti. Tā, piemēram, aptuveni ceturtā daļa no ASV iedzīvotājiem acetaminofēnu lieto ik nedēļu.

"Acetaminofēns, pretsāpju un pretdrudža līdzeklis, kas pieejams bez receptes un tiek lietots vairāk nekā 600 medikamentos, ir viens no visvairāk patērētajiem līdzekļiem ASV. Neseni pētījumi liecina, ka acetaminofēns ietekmē (notrulina) negatīvo un arī pozitīvo afektu. Tā kā afekts ietekmē arī riska uztveri, mēs pārbaudījām hipotēzi, vai akūta acetaminofēna uzņemšana (1000 miligrami jeb viens grams) var ietekmēt svarīgu spriedumu un lēmumu pieņemšanu," vēstīts pētījuma kopsavilkumā.

Lai hipotēzi pārbaudītu, tika veikta vairāku dubultaklu, kontrolētu eksperimentu sērija, tajos kā dalībniekus iesaistot vairāk nekā pustūkstoti studentu. Pētnieku komanda mērīja, kā viena 1000 miligramu acetaminofēna deva (maksimālā rekomendētā deva pieaugušam cilvēkam vienā lietošanas reizē) izmaina pētījuma dalībnieku riska uztveri un attiecīgi uzvedību salīdzinājumā ar placebo kontroles grupu.

Piemēram, vienā no uzdevumiem dalībniekiem datorprogrammā bija jāpumpē balons, ar katru virtuālo "pūtienu" nopelnot digitālo "naudu" jeb punktus, taču balonu nepārplēšot, jo tad viss "nopelnītais" tiek zaudēts. Secinājums – grupa, kas saņēma 1000 miligramu acetaminofēna, caurmērā riskēja vairāk, bet dalībnieki no kontroles grupas bija piesardzīgāki.

Salīdzinājums – vidēji veiktie virtuālie "pūtieni" starp abām grupām. Grafika: Alexis Keaveney, Ellen Peters, Baldwin Way


"Acetaminofēns, šķiet, liek cilvēkiem justies mazāk negatīvi noskaņotiem, kad tie apsver kādu riskantu darbību – cilvēki vienkārši nejūtas tik nobijušies," spriež viens no pētījuma autoriem – Ohaio štata universitātes neirozinātnieks Boldvins Vejs. "Tiem, kas bija saņēmuši acetaminofēna devu, mūsuprāt, bija mazāk satraukuma un negatīvu emociju par to, cik liels jau uzpūsts virtuālais balons un ka tas varētu pārsprāgt."

Šis pētījums ir papildinājums virknei citu pētījumu, kas lūkoja labāk izzināt acetaminofēna iedarbību ārpus primārā nolūka (sāpju mazināšanas), proti, vai un kā tas var ietekmēt psiholoģiskos procesus.

Šis efekts, kaut samērā neliels, tomēr būtu jāņem vērā, uzskata autori. Galu galā šis ir viens no populārākajiem pretsāpju līdzekļiem, tāpēc Vejs ar kolēģiem uzskata, ka jāturpina izvērsti pētījumi par acetaminofēna un to saturošu medikamentu iedarbību uz psiholoģiskajiem procesiem.

Visu pētījumu var lasīt, klikšķinot šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!