Foto: AFP/Scanpix/LETA
2019. gadā ugunsnelaime pamatīgi izpostīja vienu no vislabāk zināmajiem kultūras un arhitektūras pieminekļiem Eiropā – Parīzes Dievmātes katedrāli. Katedrāle atdzimst un nākamgad atkal vērs durvis apmeklētājiem. Un šoreiz apstiprinās teiciens, ka katrā nelaimē arī sava veiksme. Ugunsgrēks palīdzējis atklāt tā laika būvnieku izmantotu risinājumu, kas stiprinājis iespaidīgās ēkas konstrukcijas.

Restaurācijas darbu laikā izpostītajā katedrālē tika atsegtas konstrukcijas, kas iepriekš bija skatam slēptas. Ļoti iespējams, ka šī katedrāle ir pirmais gotikas stilā celtais dievnams, kurā konstrukcija sistemātiski stiprināta ar dzelzs skavām. Vēlākajos gadsimtos šī metode bija ļoti izplatīta.

Ja neskaita grandiozo Heopsa piramīdu, tad Parīzes Dievmātes katedrāle tolaik bija pasaulē augstākā cilvēku būvētā struktūra un pietuvojās debesīm par vairāk nekā 120 metriem. Tā bija unikāla daudzos aspektos – tostarp pirmo reizi ēku rotāja prominenta loga roze. Iepriekš tika uzskatīts, ka augstceltnes stiprību nodrošinājuši citi gotikas arhitektūrai raksturīgi būvniecības risinājumi, piemēram, smailloka arkas un ribotās velves.

Taču pēc 2019. gada ugunsgrēka, pētot iepriekš nepieejamas katedrāles vietas, atrastas 12 dzelzs skavas, kas izmantotas mūra konstrukcijas stiprināšanai. Tās atrastas dažādās ēkas vietās – gan sienu augšdaļā, gan joma aiļu konstrukcijās un citviet.

Foto: Maxime L’Héritier, Aurélia Azéma, Delphine Syvilay, Emmanuelle Delqué-Kolic, Lucile Beck, Ivan Guillot, Mathilde Bernard, Philippe Dillmann

A attēlā redzamas skavas katedrāles sienas augšdaļā, B attēlā – skavas vienā no joma kolonnām, bet C attēlā – skavas korim paredzētās telpas grīdā.

Lai pārliecinātos, ka šīs skavas nav konstrukcijas stiprināšanai iestrādātas vēlākos gadsimtos, pētnieki noteica skavu materiāla vecumu ar radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi. Arī mikroskopiskā un ķīmiskā analīze liecina, ka šīs dzelzs skavas izmantotas katedrāles būvniecības agrīnajā fāzē – ap 1160. gadu. Tādējādi šī ir pirmā gotikas stilā celtā katedrāle, kur dzelzs skavas izmantotas viscaur ēkai, lai palielinātu konstrukciju stiprību. Pētnieki uzskata, ka būvnieki izmantojuši vairākus tūkstošus šādu skavu.

Tāpat materiāla ķīmiskā analīze ļaus gūt ieskatu arī par dzelzs kā izejmateriāla apriti un tirgu 12. un 13. gadsimta Parīzē, jo vairākas no izpētītajām skavām kaltas, sakausējot no dažādiem avotiem iegūtu dzelzi.

Visu analīzi iespējams lasīt brīvpieejas zinātniskajā žurnālā PLOS One.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!