Mūs sen vairs neizbrīna, ka mākslīgā intelekta algoritmu vadīti roboti gandrīz autonomi vada ražošanas līnijas autobūves uzņēmumos, palīdz mediķiem milzīgā datu apjomā atrast kādas slimības agrīnas pazīmes vai darbina čatbotus. Kaut eksperti norāda, ka mākslīgais intelekts būs papildinājums cilvēka spējām, ne aizvietotājs, ir gana daudz amatu, kas drīzumā varētu izzust. Taču māksla parasti tika uzskatīta par vienu no pēdējiem drošajiem bastioniem, kur cilvēku radošumu nekādi roboti un algoritmi nevarēs aizstāt. "OpenAI" radītais "DALL-E" gan ieskicē nākotnes ainu, kur arī jaunrade vairs nav tikai unikāla cilvēku prasme.

"OpenAI" par programmu "DALL-E" paziņoja 2021. gada sākumā. Kā noprotams, nosaukumā ir apspēlēts draudzīgais robotiņš no 2008. gada animācijas filmas "WALL-E" tā, lai nosaukums būtu izrunājams kā Dalī – atsauce uz Salvadoru Dalī.

Ko tad digitālais Dalī dara? Šī programma veido bildes, turklāt dara to, vadoties pēc instrukcijām teksta formātā. Lietotājam, piemēram, jāievada teksts "kaķis uz skrituļdēļa" vai "avokado, kas izskatās pēc krēsla", vai pat tik specifisku pieprasījumu kā "lapsa, kas sēž laukā saulrieta laikā, uzgleznota Kloda Monē "rokrakstā"", un "DALL-E" radīs unikālu mākslas darbu, vadoties tikai pēc šīs informācijas, un piedāvās lietotājam kādu no vairākiem variantiem.

Tostarp programmatūra bieži vien arī bez specifiskām instrukcijām spējot atsevišķus attēla elementus ievietot kontekstuāli loģiskās vietās. Ja lietotājs, piemēram, prasa uzzīmēt "surikatu, kas dzer kafiju un lasa avīzi", tad programmatūra vairumā gadījumu sapratīs, tieši kurā vietā jāievieto atsevišķie papildelemeti – kafijas krūze un avīze –, lai kompozīcija būtu loģiska un kafijas krūze būtu surikatam ķepā, nevis "karātos" kaut kur gaisā vai stāvētu uz grīdas.

Šo attēlu "DALL-E" ģenerēja pēc pieprasījuma, kas tulkojams aptuveni šādi – rotaļu lācīši kā traki zinātnieki jauc kopā ķīmiskas vielas, zīmēts stīmpanka un 90. gadu multfilmu estētikā.

2021. gadā pirmā digitālā Dalī versija spēja radīt zemas izšķirtspējas attēlus (256x 256 pikseļi). Nu "OpenAI" izlaistā otrā versija spēj ģenerēt jau 1024 x 1024 pikseļu attēlus – gan fotoreālistiskus, gan gleznu vai zīmējumu stilistikā, gan, piemēram, emocijikonas –, turklāt arī darbības ātrums ir uzlabots. Jaunajā versijā lietotāji var arī rediģēt ģenerētos attēlus – likt programmatūrai pievienot vai aizvākt elementus, vai samiksēt vairākus atsevišķus attēlus kopā vienā kolāžā.

Vai kādreiz esi prātojis, kā izskatītos Jana Vermēra slavenā glezna "Meitene ar pērļu auskaru", ja meitenes vietā būtu ūdrs? Jā, mēs arī neesam, bet te nu tas ir!


Šī "DALL-E" versija pašlaik nav pieejama plašākai publikai vai komerciāliem klientiem, vien izmēģināšanai nelielam sadarbības partneru lokam. Par programmatūras darbības principiem diezgan niansēti var uzzināt "OpenAI" publiskotā pētījumā, kas lasāms, klikšķinot šeit.

Pagaidām gan "DALL-E" joprojām ir vairāk pētniecisks projekts, ne ikdienas lietojumprogramma, un kompānija arī plāno tuvākajā laikā to padarīt pieejamu noteiktam zinātnieku lokam. Tomēr nākotnē tai un līdzīgām radošajām mākslīgā intelekta programmām paredz būtisku lomu tādās nozarēs kā, piemēram, grafiskais dizains, mārketings, produktu reklāmas, arī žurnālistika. Ja šobrīd publikāciju ilustrēšanai bieži tiek izmantoti attēli no fotobankām, kas tostarp nozīmē, ka šos pašus attēlus varētu izmantot arī kāds cits medijs vai reklāmas kampaņa, tad ar tādām programmām kā "DALL-E" katrs lietotājs varētu radīt pilnīgi unikālus un ļoti specifiskus, konkrētai vajadzībai piemērotus vizuālos risinājumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!