Zinātnieku izstrādāto inovatīvo risinājumu Latvijas Zinātņu akadēmija atzina par vienu no 2022. gada sasniegumiem zinātnē. Tas publicēts arī starptautiskā zinātniskā žurnālā ar augstu ietekmes faktoru, apliecinot atklājuma novitāti un nozīmību.
Atjaunojamās enerģijas stacijām ir raksturīgas mainīgas slodzes, piemēram, stiprā vējā, saulainā laikā, pavasara palos enerģijas ražošanas jaudas ir lielas, tiek saražots pat vairāk, nekā iespējams patērēt, atlikums tiek pārdots tīklā. Savukārt laikā, kad ražošanas jaudas ir mazākas, enerģija ir jāiepērk, nereti pat ļoti dārgi.
"Lai regulētu patēriņa un ražošanas jaudu svārstības un padarītu atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu efektīvāku, veic enerģijas menedžmentu. Viens no enerģijas menedžmenta veidiem – tās uzkrāšana. Enerģiju var uzkrāt baterijās, akumulatoros, bet to nav iespējams darīt ilgstoši. Otrs variants – izmantot elektrību, lai elektrolīzes procesā šķeltu ūdeni un ražotu ūdeņradi," norāda RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Materiālu un virsmas tehnoloģiju institūta direktors profesors Andris Šutka.
Atsaistītā elektrolīzē gāzu izdalīšanās ir atdalīta telpā, nevis ar membrānu. Telpas ir savienotas ar elektrodiem un palīgelektrodiem. Zinātnieku attīstīto metodi veido divi cikli. Šutka skaidro, ka viens ir jonu akumulēšanas cikls – ūdeņradis un skābeklis izdalās ar mazu efektivitāti, bet palīgelektrodos akumulējas joni. Otrā ciklā ar nelielu enerģijas pievadi joni no palīgelektrodiem izdalās, ražojot ūdeņradi un skābekli ar efektivitāti līdz pat 200 procentiem. "Kad enerģijas ražošanas jauda ir liela, piemēram, saulainā dienā, joni uzkrājas palīgelektrodos. Kad enerģija ir dārga, ar nelielas enerģijas jaudas pievienošanu var sākt izdalīt augstas tīrības gāzes," Šutka skaidro, kā ar inovatīvo metodi nodrošināt enerģijas menedžmentu.
