Mēs gatavojamies dažādām kataklizmām. Nerunājot par izaicinājumiem, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, eksperti plāno aizsardzību arī pret, piemēram, asteroīdu triecieniem. Galu galā tieši asteroīds pirms apmēram 65 miljoniem gadu iezīmēja dinozauru dominances beigas. Miljoniem dolāru tiek investēti asteroīdu fiksēšanas un izsekošanas programmās, un drīzumā tiks izmēģinātas arī tehnoloģijas asteroīdu novirzīšanai no kursa. Tāda ir arī 330 miljonus dolāru vērtā DART misija. Tā ir niecīga summa, kas jāmaksā par civilizācijas beigu novēršanu. Taču Birmingemas Universitātes vulkanoloģijas profesors Maikls Kesidijs un Kembridžas Universitātes pētniece Lara Mani uzskata, ka vērts pievērsties arī draudiem, kas rodami tepat, uz Zemes.
"Gatavošanās asteroīdu apdraudējumam ir prātīga rīcība, tomēr mēs par maz darām, lai sagatavotos ticamākam scenārijam – vulkānu superizvirdumiem," argumentē pētnieki.
Daudziem atmiņā vispirms nāks pelnos apraktā Pompeju senpilsēta, taču tas gluži nav superizvirdums. Vulkānu izvirdumus pēc to spēka ierindo deviņu pakāpju skalā – VEI jeb "Volcanic Explosivity Index", proti, vulkānu eksplozivitātes indeksā. 0 un 1 atbilst neeksplozīvam izvirdumam, kādi notiek regulāri, bet 7 un 8 jau ir katastrofāli spēcīgi izvirdumi, kur izvirduma laikā vidē tiek izmesti attiecīgi vairāk par 100 vai vairāk par 1000 kubikkilometriem materiāla. Vezuva izvirdums, kas apraka Pompejus, VEI skalā ir ierindots pie atzīmes 5. Savukārt postošais Pinatubo izvirdums 1991. gadā (attēlā zemāk) un 1883. gadā notikusī Krakatoa eksplozija novērtēta kā 6. pakāpes izvirdums.
Pēdējais mums zināmais 7. pakāpes izvirdums noticis 1815. gadā, kad izvirda Indonēzijā esošais Tamboras kalns. Toreiz bojā gāja ap 100 tūkstošiem cilvēku, bet gaisā izmestie pelni un dūmi ilgstoši bloķēja sauli, uz laiku samazinot globālo temperatūru vidēji par vienu Celsija grādu. Tādējādi 1816. gadā bija tik vēss, ka tas vēsturē iegājis ar nosaukumu "gads bez vasaras" – neienācās raža, kas izraisīja badu un vardarbības uzliesmojumus.
8. līmeņa izvirdumi nav piedzīvoti daudzus desmitus tūkstošus gadu, taču Kesidijs un Mani uzskata, ka reiz tas brīdis var pienākt. 2021. gadā publicētā pētījumā pēc ledus serdeņu analīzes secināts, ka katastrofiska mēroga izvirdumi notiek krietni biežāk, nekā iepriekš teoretizēts. Pauze starp šādiem spēcīgiem izvirdumiem varētu būt par simtiem vai pat tūkstošiem gadu īsāka nekā uzskatīts.
Kopš 19. gadsimta cilvēku skaits uz planētas pieaudzis astoņkārt. Vairums cilvēku koncentrējas lielās pilsētās, un daļa no tām ir visai tuvu bīstamiem vulkāniem. Tāpat ar tik lielu cilvēku skaitu lielāka nozīme ir starptautiskajai tirdzniecībai un loģistikai – nedienas vienā pasaules vietā var būt ar spēcīgām atskaņām arī pāri okeānam, jo var pārtrūkt būtisku preču piegādes.
Precīzi paredzēt vulkānu izvirdumus aizvien ir sarežģīti, tāpēc abi pētnieki iesaka turpināt ģeoloģisko un vēsturisko datu analīzi, tāpat arī ledus serdeņu analīzi. Šādi ledus dziļurbumos iegūti paraugi glabā liecības par notikumiem planētas atmosfērā pirms daudziem desmitiem un simtiem tūkstošu gadu. Kesidijs un Mani arī rosina veikt starpdisciplinārus pētījumus, lai identificētu šāda 8. līmeņa izvirduma potenciālo ietekmi uz lauksaimniecību, enerģētikas un citu kritiski svarīgu infrastruktūru. Liels ieguvums vulkanologiem būtu mākslīgais Zemes pavadonis, kas veltīts tieši šim uzdevumam – vulkānu monitoringam.
Visu komentāru var lasīt izdevumā "Nature".
