Foto: NASA Earth Observatory
Nesen tapuši satelītuzņēmumi liecina, ka šobrīd pasaulē lielākais aisbergs A-76A uzņēmis kursu pretī savai bojāejai burtiskā nozīmē. Tas iepeldējis Dreika šaurumā, kas atdala Antarktīdu no Dienvidamerikas un kur satiekas Atlantijas okeāns ar Kluso okeānu. Šeit valda spēcīga okeāna straume, kas aizraus ledus milzi nebūtībā, vēsta "Live Science".

Attēls 31. oktobrī uzņemts ar NASA satelītu "Terra". Aisbergs A-76A apmēram gadu lēni dreifēja gar Antarktīdas krastiem. Kaut tas kusa, šis process bija visai lēns. Nu apmēram 135 kilometrus garais un 26 kilometrus platais ledus blāķis, visticamāk, drīz nonāks siltākos ūdeņos un sāks sadalīties. A-76A ir lielāka aisberga fragments. Tā "sencis" ir milzīgais A-76, kas 2021. gada maijā atšķēlās no Ronnes šelfa ledāja. Šādu aisbergu atšķelšanās procesu pētnieki sauc par kalvingu.

Aisberga A-76A pašreizējā trajektorija liecina, ka tas tuvākajās nedēļās turpinās dreifēt ziemeļu virzienā. Zinātniekiem jau ir pieredze ar to, kas notiek ar aisbergiem, kuri iepeld Dreika šaurumā – spēcīgas okeāna straumes tos spēji aizrauj uz austrumiem, bet pēc tam uz ziemeļiem.

Kopš atdalīšanās no Antarktīdas pussalas A-76A veicis 2000 kilometrus tālu ceļu un pagaidām saglabājis lielāko daļu savas ledus masas. Tomēr augstāk minēto iemeslu dēļ tas drīz mainīsies, jo Dreika šaurums aisbergiem ir vienvirziena biļete uz bojāeju.

Ap Antarktīdu plūst Rietumvēju straume – tādējādi tā ir vienīgā okeānu straume, kas burtiski apriņķo zemeslodi un šķērso gan Atlantijas, gan Indijas, gan Kluso okeānu, tostarp plūst cauri Dreika šaurumam. Šī milzīgā straume ik sekundi pārvieto no 95 līdz 150 miljoniem kubikmetru ūdens. Dreifējoši aisbergi, kas iekļūst šajā straumē, tiek ātri ienesti siltākos ūdeņos. Protams, aisbergu pārvietošanos un kušanu ietekmē arī virkne mazāku straumju. Līdzīgs liktenis sagaidīja arī A68a – aisbergu, kurš pasaulē lielākā ledus kalna titulu saglabāja trīs gadus, pirms sašķēlās gabalos.

Cik ātri beigas pienāks milzim A-76A, grūti prognozēt, bet skaidrs, ka agri vai vēlu tas notiks.

Turpinoties straujām klimata pārmaiņām, tieši Arktika un Antarktika ir reģioni, kur ietekme šobrīd vērojama visskaudrāk. "Campus" jau vēstīja, ka pirmo reizi ilgā laikā novērota šelfa ledāja sašķelšanās arī Austrumantarktīdā, kas līdz šim bija visnotaļ stabils reģions – lielākie ledus masas zudumi parasti novēroti Antarktīdas rietumu daļā.

Šobrīd Ēģiptē norisinās ANO Klimata konference, un organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs uzrunā klātesošos brīdināja ar skarbu salīdzinājumu – pasaule ir uzņēmusi kursu uz īstu klimata elli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!