"Campus" vasaras sākumā ziņoja, ka NASA fiksējusi spēcīgāko Saules uzliesmojumu kopš 2017. oktobra, kas varētu būt vēstnesis – tuvojas Saules aktivitātes cikla maksimums. Par jauna Saules aktivitātes cikla sākumu uzskata minimumu – posmu, kad Saules aktivitāte ir viszemākā un Saules plankumu ir vismazāk. Saules aktivitātei atkal pieņemoties spēkā, sākas jaunais cikls. Tos sistemātiski sāka uzskaitīt 1755. gadā, un šis pēc kārtas ir 25. cikls.
Problēma tāda, ka minimumu tā uzreiz noteikt nevar – to var konstatēt vien ar "atpakaļejošu datumu" pēc tam, kad konstatēts pastāvīgs Saules plankumu skaita pieaugums. Tikai tādējādi var noteikt, kad tieši bija minimums.
"Tas pēc būtības nozīmē, ka Saules aktivitātes cikla minimums ir parādība, ko mēs varam fiksēt vien tad, kad tas jau aizvadīts. Tas varētu būt pat pusgadu vai gadu pēc paša minimuma," vietne "Live Science" vasaras sākumā citēja NASA paziņojumu.
Nu īpašs ekspertu panelis, ko līdzfinansē NASA un NOAA, apstiprinājis – Saules aktivitātes minimumu piedzīvojām 2019. gada decembrī, bet šobrīd sācies jaunais cikls.
Kaut astronomi novēro šos 11 gadu aktivitātes ciklus jau vairākus gadsimtus, vēl nav tā īsti līdz galam un visās niansēs izprasts mehānisms, kas tos veido un regulē. Tam ir saistība ar izmaiņām Saules magnētiskajos laukos, kurus savukārt vada sarežģītas plazmas straumes. Tieši kādi mehānismi grūž un velk šīs plūsmas ar teju ritmiskiem intervāliem, vēl ir līdz galam neizzināts process. Kas interesanti, šajā 11 gadu laikā Saules magnētiskie poli pilnībā apmainās vietām.
Šo procesu monitorēšana palīdz zinātniekiem veidot labāku "kosmisko laika prognozi", kur viens no lielākajiem ietekmējošajiem faktoriem ir lādētas plazmas izvirdumi. Salīdzinoši biežāk tie notiek aktivitātes cikla maksimumā, kas gaidāms pēc aptuveni pieciem gadiem. Tiesa, iepriekšējais – 24. – Saules aktivitātes cikls bija salīdzinoši mierīgs, pārāk spēcīgi koronālās masas izvirdumi un uzliesmojumi nebija arī cikla maksimumā, ja salīdzina ar dažiem iepriekšējiem cikliem, taču tas nenozīmē, ka nav iespējami arī ekstrēmi periodi.
"Tikai tādēļ, ka šis cikls aktivitātes ziņā ir "zem vidējā", nenozīmē, ka nepastāv arī ekstrēmu kosmisko laikapstākļu risks," vietne "Science Alert" citē NOAA Kosmosa laika prognožu centra Koloratdo pārstāvi, fiziķi un Saules pētnieku Dagu Bisekeru.
Tiesa, ja vien neesi astronauts vai inženieris, kuram jārūpējas par jutīgiem instrumentiem ap Zemi riņķojošajos satelītos, pārāk daudz par superātriem protoniem un rentgenstarojumu satraukties nav pamata. Mūs, kas savu dzīvi pavada ar kājām uz zemes, pasargā kilometriem biezs atmosfēras slānis, tāpēc šeit Saules aktivitātes ciklu izmaiņas ir maz jūtamas. Priecīgi varētu būt vien dabas vērotāji tuvāk Zemes poliem – Saules aktivitātes cikla maksimumā mēdz būt iespaidīgākas polārblāzmas.
