Pēdējo reizi Mēness paraugi uz Zemi tika nogādāti vairāk nekā pirms 40 gadiem, kad 1976. gadā nepilnus 200 gramus mājās pārveda PSRS zonde "Luna 24". Prāvāko apjomu gan pētnieku rokās nogādāja NASA "Apollo" misijas – kopumā vairāk nekā 380 kilogramus. Nu pēc četrām desmitgadēm "ar astīti" šogad atkal uz Zemes nonāks svaigi ievākti Mēness paraugi. Protams, ja Ķīnas iecerētā un visnotaļ sarežģītā misija noritēs pēc plāna.
Ķīna jau iepriekš izcēlusies ar savām ambīcijām tieši Zemes pavadoņa izpētē un kļuva par pirmo valsti, kura nosēdinājusi zondi Mēness tālajā pusē. Nu Ķīna nolēmusi tikt pie Mēness paraugiem, un misijas starts ieplānots jau 24. novembrī. Gatavošanās, protams, ilgusi gadiem. Sākotnēji Ķīna bija iecerējusi zondi pēc paraugiem uz Mēnesi sūtīt jau 2017. gadā, bet plāni izgāzās nesējraķetes defekta dēļ. Trīs gadus un tūkstošiem inženieru darba stundu vēlāk Pekina ir gatava mēģināt vēlreiz.
Misijas, kurai dots nosaukums "Chang'e-5", mugurkauls būs jaudīgā nesējraķete "Long March 5" (attēlā apkšā, nogādājot kosmosā Ķīnas Marsa izpētes aparātu), bet pati paraugu ievākšanas sistēma sastāvēs no četrām daļām – Mēness pavadoņa, nosēšanās/pacelšanās iekārtas, kā arī paraugu transportēšanas iekārtas. Protams, par tik prāvu paraugu apjomu kā "Apollo" misiju gadījumā nav runas, jo toreiz paraugus ievāca astronauti. Izdarīt to attālināti ar robotizētu zondi ir pavisam cita veida operācija.
Vispirms "Chang'e-5" pavadonis ieies Mēness orbītā, tad īstajā brīdī ceļu pretī virsmai uzsāks nosēšanās/pacelšanās iekārtu duets. Par paraugu ieguves vietu nolūkots vulkānisks veidojums, kas pazīstams ar nosaukumu "Mons Rümker". Tur zonde pavadīs ne vairāk par vienu Mēness dienu (tā ilgst aptuveni 14 Zemes diennaktis), lai izvairītos no ekstremālām temperatūras svārstībām, kas var bojāt iekārtas elektroniku. Šajā laikā tā Mēness puse, kurā atradīsies zonde, būs pavērsta pret Sauli. Plānots, ka paraugi tiks iegūti pat no 2 metru dziļuma, ja urbšanas darbi vedīsies tik raiti, kā cerēts. Kopumā misijas vadība cer iegūt aptuveni divus kilogramus materiāla. Pēc tam iegūtie paraugi tiks ievietoti pacelšanās modulī un atkal nogādāti Mēness orbītā, kur nu aparātam sekmīgi jāsatiekas ar iekārtu, kas paraugus nogādās atpakaļ uz Zemes.
Kā redzams, misijai ir vairākas visnotaļ sarežģītas fāzes, un katrā no tām ir lērums lietu, kas var noiet greizi. Piemēram, tas, vai Ķīnas kosmiskajiem aparātiem izdosies sekmīgi "satikties" Mēness orbītā pēc tam, kad paraugi būs ievākti, būs lielisks treniņš un pieredze līdzīgu misiju īstenošanai nākotnē. Tostarp arī paraugus no Marsa plānots iegūt un līdz Zemei nogādāt ar no attāluma vadāmām iekārtām, kur viens no misijas posmiem arī paredz divu aparātu satikšanos orbītā. Par to vairāk vari lasīt rakstā "Miljardi par riekšavu iežu. Ambiciozais plāns nogādāt uz Zemes gabaliņu Marsa". Tāpat iegūtā pieredze noteikti palīdzēs plānot arī cilvēku lidojumus – Ķīna apņēmusies savus taikonautus (ja Krievijai kosmonauti, ASV astronauti, tad Ķīnā tos dēvē par taikonautiem) nosūtīt ap 2030. gadu.
Ja "Chang'e-5" misija noritēs bez aizķeršanās, Ķīna pie saviem pirmajiem Mēness paraugiem tiks jau šogad – decembra pirmajā pusē. Kurp paraugi nonāks pēc tam? Daļa tiks nodota Ķīnas Zinātņu akadēmijas Nacionālās astronomiskās observatorijas gādībā, bet vēl daļa tiks noglabāta drošā vietā kā arhīva materiāls. Neliels daudzums varētu tikt izstādīts publiskai apskatei. Vai pie tiem tiks arī pētnieki no citām valstīm? Pagaidām skaidrības par to nav, kaut Ķīnas Ģeozinātņu universitātes Uhaņā pētnieks Sjao Luns esot izteicies, ka Ķīna atbalstot starptautisko sadarbību un piekļuve paraugiem būtu arī pētniekiem no citām valstīm, ja vien tie gatavi sadarboties ar Ķīnas zinātniekiem.
Šie paraugi varētu pārrakstīt būtisku daļu mūsu pašreizējo zināšanu par Mēness vēsturi. Piemēram, ASV un PSRS 70. gados ievāktie paraugi liecina, ka vulkāniskā aktivitāte uz Mēness visintensīvākā bija pirms 3,5 miljardiem gadu, bet tad visai strauji apsīka. Taču nu Mēness virsmas attāli novērojumi liecina, ka uz tā atrodami arī apgabali, kas liecina par vulkānisko aktivitāti pirms diviem vai pat viena miljarda gadu. Ķīnas paraugu ievākšanas misija varētu sniegt skaidru atbildi uz šo jautājumu. Labāka Mēness vēstures izzināšana sniedz arī būtisku informāciju, lai noteiktu citu Saules sistēmas planētu vecumu.
