Izdevumā "Science" apkopots izklāsts par gadījumiem Malaizijā un Haiti, kur bērniem, kas slimnīcā hospitalizēti ar pneimoniju, organismā konstatēts koronavīrusi, kas varētu būt "pārlēkuši" no suņiem un cūkām.
Uzreiz gan jābilst – konkrētie gadījumi nevedina domāt par jaunu pandēmijas risku tieši šo koronavīrusu gadījumā, jo nav gūti pierādījumi par to, ka iespējama cilvēks-cilvēks pārnese, kā arī paši vīrusi nav no bīstamāko koronavīrusu ģints – bēta koronavīrusiem.
Līdz šim mums bija zināmi septiņi koronavīrusi, kas spēj inficēt cilvēkus. Tie ir alfa koronavīrusu grupai piederošie 229E un NL63. Bēta koronavīrusu ģints vīrusi mums ir bīstamāki. Ja OC43 un HKU1 izraisa saaukstēšanos, tad SARS-CoV, MERS-CoV un mums diemžēl pārāk labi zināmais SARS-CoV-2 jau ir ļoti bīstami. Ja pētnieku ziņotajam tiks gūts apstiprinājums tālākā izpētē, iespējams, šis saraksts no septiņiem koronavīrusiem pieaugs līdz deviņiem.
Pirmais gadījums saistāms ar astoņiem bērniem Malaizijā. Pētījumā, kur ar Malaizijas zinātniekiem sadarbojās pētnieki no Djūka Universitātes ASV, tika apkopoti dati par 301 pacientu – gan pieaugušajiem, gan bērniem –, kas laika posmā no 2017. līdz 2018. gadam tika hospitalizēti ar pneimoniju. Ar standarta diagnostiku slimnīcā šādu informāciju nevar par koronavīrusiem, kas nav cilvēkiem raksturīgie, iegūt, tāpēc Djūka Universitātes komanda virusologa Gregorija Greja vadībā izstrādāja pielāgotu ģenētisku testu pacientu paraugu (nazofaringeālo iztriepju) salīdzināšanai ar datubāzēs esošām dzīvniekiem raksturīgo koronavīrusu genomu sekvencēm.
Sākotnējais paraugu skrīnings vedināja domāt, ka dažos no pacientiem atrastie paraugi ir līdzīgi koronavīrusam, kas parasti inficē suņus, tāpēc piesaistīti partneri no Ohaio Štata universitātes, kuri paraugos atrasto vīrusu pavairoja un pilnībā sekvenēja tā genomu. Kopumā astoņu bērnu organismā atrasts šis koronavīrusa paveids. Ziņojums, kas publicēts izdevumā "Clinical Infectious Diseases", ir pirmais, kurā dokumentētas indikācijas, ka suņiem raksturīgs koronavīruss var replicēties arī cilvēku organismā. Pilnīgi drošam apstiprinājumam gan nepieciešami papildu pētījumi.
Zinātnieki arī ķērušies klāt paša vīrusa izpētei, lielu vērību pievēršot tieši tā dēvētajam pīķa proteīnam, ar kuru palīdzību koronavīrusi piestiprinās inficējamajām šūnām. Tas ir visai interesants paraugs. Kaut kopumā vīrusa genoms cieši atgādina pirmā tipa suņu koronavīrusu, viena no pīķa proteīna daļām ģenētiski ir par 97% sakritīga ar pīķa proteīnu koronavīrusam, kas parasti inficē kaķus.
Zinātnieki spriež, ka šī "himera" radusies pakāpeniski dažādu rekombināciju ceļā, vairākiem koronavīrusiem, kas vienlaikus inficējuši kādu konkrētu dzīvnieku – piemēram, cūku vai suni –, savstarpēji apmainoties gēniem. "Šis vīruss ir mozaīka no vairākām atsevišķām rekombinācijām, kas notikušas vēl un vēl, pakāpeniski. Un tad – bum! – rezultātā dabūjam šādu briesmonību," izdevums "Science" citē virusologu Bendžaminu Neumanu no Teksasas "A&M" universitātes. Pēdējais no saimniekorganismiem arī nodevis vīrusu bērniem – vai nu tas bija kaķis, suns, cūka vai kāds savvaļas gaļēdājs, pagaidām nav zināms.
Bērniem bijušas arī citas vīrusu izraisītas infekcijas, tāpēc šajā gadījumā nevar apgalvot, vai tieši minētais koronavīruss bijis pneimonijas ierosinātājs. Visi pacienti slimnīcā pavadīja mazāk par nedēļu un pilnībā atlaba. Genoma analīze liecina, ka šis ir alfa koronavīruss – līdzīgi kā saaukstēšanos izraisošie 229E un NL63 –, kas cilvēkam ir mazāk bīstami par bēta koronavīrusiem.
Par otru gadījumu martā ziņoja Floridas Universitātes zinātnieki, liekot galdā pirmos pierādījumus, ka arī delta ģints koronavīruss, iespējams, var inficēt cilvēkus. Gadījuma analīze balstīta uz serumu analīzi no trim pacientiem - bērniem Haiti, kuri 2014.-2015. gadā slimoja ar drudzi. Iepriekš tika uzskatīts, ka delta koronavīrusi spēj inficēt tikai putnus, bet šis pieņēmums bija jāpārvērtē jau 2012. gadā, kad delta ģints koronavīruss atklāts cūkām Honkongā. Tieši ar cūkām saistās vislielākās bažas, jo, kā raksta "Science", cūku organismi vīrusu ziņā mēdz būt gluži kā tādi "jaucamtrauki", kuros dažādi vīrusi var apmainīties gēniem un rezultēties ar jauniem vīrusu paveidiem (kā tas notiek, piemēram, ar gripu).
Augstākminētais nav pamats šobrīd zvanīt trauksmes zvanus, bet pētnieki mudina būt modriem un uzsver, ka šī informācija skaidri iezīmē nepieciešamību cītīgāk pētīt to, cik bieži dažādi koronavīrusi "pārlec" no sugas uz sugu, lai nākotnē varētu savlaicīgi pamanīt pie apvāršņa austošu problēmu, kas potenciāli var beigties ar ko līdzīgu šobrīd piedzīvotajai pandēmijai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
