Foto: EPA/Scanpix/LETA

Pētījumā iesaistot 38 cilvēkus, kuri pārslimoja Covid-19 pirmajā slimības vilnī, kad vēl nebija pieejamas vakcīnas, noskaidrots, ka antivielas organismā, kaut samazinātā daudzumā, ir atrodamas arī 10 mēnešus pēc inficēšanās. "Nature Microbiology" publicēto pētījumu veica Londonas Karaliskās koledžas zinātnieces, apkopojot datus par Svētā Tomasa slimnīcā pirmajā vilnī inficētajiem pacientiem un personālu.

Nav izslēgts, ka daļai cilvēku antivielas organismā konstatējamā daudzumā ir arī ilgāk par 10 mēnešiem pēc inficēšanās, taču pēc 10 mēnešiem pētnieces Liāna Dupona un Keitija Doresa beidza ievākt datus un sāka to analīzi un publikācijas gatavošanu.

"Sākotnējās bažas bija, ka antivielas pret SARS-CoV-2 varētu uzvesties kā endēmisku koronavīrusu (piemēram, 299E) gadījumā – darboties īslaicīgi, attiecīgi pieļaujot atkārtotu inficēšanos," raksta pētnieces. "Taču mūsu dati, kā arī dati no citiem nesen veiktiem pētījumiem liecina – kaut vīrusu neitralizējošo antivielu titri pēc sākotnējās imūnās atbildes sarūk, arī 10 mēnešus pēc pirmo slimības simptomu iestāšanās pacientu asins serumā konstatējama robusta neitralizējoša aktivitāte."
Te gan uzreiz jāuzsver, ka nevar vilkt vienādības zīmi starp laboratoriskiem eksperimentiem, kuros tiek mērīta antivielu aktivitāte asins paraugos, un reālu organisma spēju dzīvē cīnīties pret vīrusu.
Tā kā šie pacienti ar Covid-19 slimoja pirmajā vilnī, kad pasaulē vēl necirkulēja delta variants un citi iepriekš dominējošie varianti, pētnieces lūkoja noskaidrot, kā pret "oriģinālo" SARS-CoV-2 variantu cilvēku organismā izstrādātās antivielas tiek galā ar tiem vīrusa variantiem, kas parādījās vēlāk. Rezultāti liecināja, ka zināma neitralizējoša aktivitāte bija, taču mazāk efektīva nekā pret oriģinālo variantu.

"Kopumā pirmajā vilnī pārslimojušo asins serumā esošās antivielas uzrāda neitralizējošu aktivitāti pret B.1.1.7 (alfa variantu), P.1 (gamma variantu) un B.1.351 (beta variantu), kaut pēdējos divos gadījumos aktivitāte ir zemāka," raksta pētījuma autori.

Savukārt antivielas, kas organismā izstrādātas pēc inficēšanās ar kādu no jaunākajiem vīrusa variantiem, tostarp delta variantu, ir efektīvas cīņā pret vīrusa sākotnējo variantu, bet mazāk efektīvas pret citiem vēlākajiem variantiem. Pašlaik apstiprinātās vakcīnas izstrādātas, par pamatu ņemot vīrusa sākotnējā varianta S proteīnu, un, visticamāk, nodrošina visaptverošāku antivielu aktivitāti pret pārējiem cirkulējošajiem variantiem nekā tad, ja vakcīnas būtu izstrādātas, balstoties uz kādu no jaunāko variantu S proteīniem.

Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Nature Microbiology".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!