Pētījumā iesaistot 38 cilvēkus, kuri pārslimoja Covid-19 pirmajā slimības vilnī, kad vēl nebija pieejamas vakcīnas, noskaidrots, ka antivielas organismā, kaut samazinātā daudzumā, ir atrodamas arī 10 mēnešus pēc inficēšanās. "Nature Microbiology" publicēto pētījumu veica Londonas Karaliskās koledžas zinātnieces, apkopojot datus par Svētā Tomasa slimnīcā pirmajā vilnī inficētajiem pacientiem un personālu.
Nav izslēgts, ka daļai cilvēku antivielas organismā konstatējamā daudzumā ir arī ilgāk par 10 mēnešiem pēc inficēšanās, taču pēc 10 mēnešiem pētnieces Liāna Dupona un Keitija Doresa beidza ievākt datus un sāka to analīzi un publikācijas gatavošanu.
"Kopumā pirmajā vilnī pārslimojušo asins serumā esošās antivielas uzrāda neitralizējošu aktivitāti pret B.1.1.7 (alfa variantu), P.1 (gamma variantu) un B.1.351 (beta variantu), kaut pēdējos divos gadījumos aktivitāte ir zemāka," raksta pētījuma autori.
Savukārt antivielas, kas organismā izstrādātas pēc inficēšanās ar kādu no jaunākajiem vīrusa variantiem, tostarp delta variantu, ir efektīvas cīņā pret vīrusa sākotnējo variantu, bet mazāk efektīvas pret citiem vēlākajiem variantiem. Pašlaik apstiprinātās vakcīnas izstrādātas, par pamatu ņemot vīrusa sākotnējā varianta S proteīnu, un, visticamāk, nodrošina visaptverošāku antivielu aktivitāti pret pārējiem cirkulējošajiem variantiem nekā tad, ja vakcīnas būtu izstrādātas, balstoties uz kādu no jaunāko variantu S proteīniem.
Visu pētījumu var lasīt izdevumā "Nature Microbiology".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
