Pētījums: cik daudz un kāpēc bērni Latvijā aizraujas ar tiešsaistes spēlēm
Foto: Shutterstock

Teju puse – 44 procenti Latvijas jauniešu atzīst, ka spēlē tiešsaistes spēles vismaz reizi nedēļā. Taču aizvien aktuāli paliek jautājumi, kāpēc bērni un jaunieši ar tām aizraujas un kā vecākiem reaģēt uz šo aizraušanos.

Atbildes uz šiem jautājumiem palīdz rast telekomunikāciju uzņēmuma "Telia Company" iniciatīvas "Skolēnu konsultatīvā komiteja" sadarbībā ar Latvijas Drošāka interneta centru "Drossinternets.lv" veiktais pētījums. Situācija iniciatīvas ietvaros tika apzināta Skandināvijas un Baltijas valstīs.

Pētījums atklāj nopietnu tiešsaistes spēļu klātbūtni pusaudžu dzīvē – 82 procenti piecpadsmitgadīgu jauniešu, kas piedalījās pētījumā, spēlē tiešsaistes spēles, bet katrs ceturtais jaunietis to dara bieži. Gandrīz puse puišu sevi raksturo kā biežus spēlmaņus, turklāt trīs ceturtdaļas zēnu atzīst, ka skatās e-sporta sacensības – sacensību veidu, kurā cilvēki sacenšas, spēlējot tiešsaistes spēles. Jauniešiem spēlēšana ir gan izklaides avots, gan veids, kā sevi uzmundrināt, radoši darboties un iegūt jaunus draugus. Spēlēm ir arī svarīgas ilgtermiņa priekšrocības – 64 procenti jauniešu, kuri spēlē tiešsaistes spēles, uzskata, ka tās ļauj apgūt citas prasmes, piemēram, angļu valodu, stratēģisko domāšanu un attīsta radošumu.

"Daudzi vecāki ir saskārušies ar pusaudžu pārlieku aizraušanos ar spēlēšanu un tās sekām – novārtā pamestajām mācībām un ikdienas pienākumiem, kā arī negatīvajām emocijām, kas ietekmē bērna uzvedību. Viena no populārām vecāku taktikām ir tiešsaistes spēļu aizliegšana vai ierobežošana, radot vecāku un pusaudžu konfliktu. Pētījums atklāj arī tiešsaistes spēļu pozitīvo ietekmi, kuru vecāki var izmantot savā labā. Mans aicinājums ir vecākiem nenorobežoties no tiešsaistes spēlēm, bet gan pārrunāt ar bērniem gan pozitīvo, gan negatīvo un atrast veselīgu kompromisu," uzsver "Drossinternets.lv" vadītāja Maija Katkovska.

Analizējot datus par Latvijas jauniešiem, mazāk nekā puse (44 procenti) Latvijas bērnu atzīst, ka spēlē tiešsaistes spēles vismaz reizi nedēļā, kas ir zemākais rādītājs starp Skandināvijas un Baltijas valstīm. E-sportu regulāri skatās deviņi procenti pusaudžu, turklāt 42 procenti jauniešu uzskata, ka E-sports ir visaizraujošākais sporta veids. Vairāk par pusi (55 procenti) Latvijas jauniešu uzskata, ka viņu draugi tiešsaistes spēlēm velta pārāk daudz laika. Ceturtdaļa jeb 26 procenti skolēnu atzīst, ka tiešsaistes spēļu spēlēšana viņus aizrauj vairāk par visu citu dzīvē un, interesanti, ka arī šis ir zemākais rādītājs starp visām valstīm (piemēram, Lietuvā un Igaunijā tie ir attiecīgi 39 un 40 procenti jauniešu).

Pētījums: cik daudz un kāpēc bērni Latvijā aizraujas ar tiešsaistes spēlēm
Foto: Shutterstock

Tāpat kā Skandināvijā, arī jaunieši Latvijā uzsver, ka spēlēšana viņu dzīvi ietekmē pozitīvi. 68 procenti bērnu uzskata, ka spēlējot viņi ne vien pilnveido savu spēlēšanas prasmi, bet arī iemācās ko jaunu, piemēram, uzlabo sadarbības iemaņas un pilnveido angļu valodas prasmes. Zīmīgi, ka 45 procenti jauniešu saka – spēļu spēlēšana viņiem palīdz aizmirst sliktās lietas dzīvē.

Kopumā pusaudži apzinās arī negatīvo pusi, ko nes līdzi aizraušanās ar tiešsaistes spēļu spēlēšanu. 65 procenti Latvijas jauniešu atzīst, ka viņiem ir bijusi pieredze, ka spēle ir konflikta cēlonis starp cilvēkiem. Tāpat bērni apzinās risku, sazinoties ar nepazīstamām personām tiešsaistē. Bet 28 procenti bērnu jūtas vīlušies, jo nespēlē tiešsaistes spēles pietiekami labi, un tas ietekmē viņu pašvērtējumu.

Pētījums veikts Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmuma Telia Company iniciatīvas "Skolēnu konsultatīvā komiteja" ietvaros. Tā tapusi sadarbībā ar bērnu tiesību organizācijām un skolām septiņās valstīs – Skandināvijas un Baltijas valstīs. Skolēnu konsultatīvā komiteja tika izveidota pirms vairākiem gadiem, lai labāk saprastu pašu bērnu viedokli par dzīvi tiešsaistē un digitālajām tēmām.

Viedokļi par spēlēšanu tika apkopoti no 600 piecpadsmit gadus veciem jauniešiem gan kvantitatīva pētījuma, gan animācijas filmu veidā, izmantojot "Plotagon" animācijas rīku. Kopumā tika izveidotas 159 animācijas filmas par četrām tēmām – pozitīvais un negatīvais, kas saistīts ar spēlēšanu, tiešsaistes spēļu loma jauniešu dzīvē un iemesli, kāpēc nevajadzētu spēlēt tiešsaistes spēles. Latvijā pētījuma īstenošanā un radošo kopdarbnīcu organizēšanā iesaistījās Latvijas Drošāka interneta centrs "Drossinternets.lv".

Source

Campus

Tags

Bērni Datorspēles Internets Jaunietis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form