Pētījums: Līdz apnikumam lipīgas melodijas var traucēt labi izgulēties
Foto: / cc

Mēs visi zinām tās reizes, kad stundām ilgi no galvas "nekrīt ārā" kāda melodija. Izrādās, tas var mūs ietekmēt ne tikai tad, kad esam nomodā. Zinātniskajā žurnālā "Psychological Science" publicētā pētījumā izklāstīts, ka reizēm "lipīgas" melodijas galvā var būt "iestrēgušas" arī tad, kad esam aizmiguši. Un tam var būt sekas.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mūsu prāts turpina apstrādāt informāciju – šajā gadījumā mūziku – pat tad, kad dziesma sen vairs neskan, un izrādās, ka šis process neapstājas arī miega laikā, vietne "Science Alert" citē Beilora Universitātes (Teksasa, ASV) neirozinātnieks Maikls Skallins.

Lai izzinātu, vai un kā mūzikas klausīšanās var ietekmēt mūsu miega režīmu un miega kvalitāti, Skallins ar kolēģiem veica vairākus atsevišķus pētījumus. Viens no tiem bija aptauja – tika uzrunāti 199 cilvēki, kas pirms miega regulāri klausās mūziku, un izzināta viņu pieredze.

Otrā pētījumā zinātnieki ievāca datus par 50 pētījuma dalībnieku miega kvalitāti specializētā miega laboratorijā. Šiem 50 cilvēkiem tika atskaņoti pazīstami "lipīgi" skaņdarbi – Teilores Sviftas "Shake it Off", Kārlijas Rejas Džepsenas "Call Me Maybe" un grupas "Journey" gabals "Don't Stop Believin'" – randomizēti gan instrumentālās, gan standarta versijas. Pēc tam visas nakts laikā veikta polisomnogrāfija. Tā ir diagnostikas metode, kas ar sensoru palīdzību reģistrē vairākas organisma funkcijas miega laikā, tostarp elpošanas frekvenci un efektivitāti, sirdsdarbību, acu kustības, smadzeņu darbību, ekstremitāšu kustības un ķermeņa pozīciju. Tāpat tiek veikts video un audio ieraksts.

Dalībnieku uzdevums pēc skaņdarbu noklausīšanās bija mēģināt normāli iemigt, bet, ja kāds no skaņdarbiem "pielipis" un visu laiku skan galvā, par to ziņot pētniekiem. Tiem, kam skaņdarbi "iesēdās galvā", caurmērā bija vajadzīgs ilgāks laiks, lai iemigtu. Tāpat šī pētījuma dalībnieku daļa vidēji daudz visbiežāk nakts laikā pamodās. Turklāt interesanti, ka sliktāk ar gulēšanu veicās tieši tiem, kam bija jāklausās instrumentālās skaņdarbu versijas, nevis tās ar tekstu.

Iegūtie dati par galvas smadzeņu bioelektrisko aktivitāti vedina domāt, ka cilvēkiem ar pirms miega "galvā iesēdušos" meldiņu miega laikā biežāk tika iedarbināti spontāni ar atmiņu un atcerēšanos saistīti procesi.

Šis aizvien gan nav viennozīmīgi vērtēts izpētes lauks. Iepriekš veikti pētījumi sasaistījuši mūzikas klausīšanos pirms miega ar labāku miega kvalitāti cilvēkiem, kas cieš no bezmiega, taču Skallina un kolēģu darbs, savukārt, liecina par pretējo. Viņš iesaka pirms miega mūziku tomēr neklausīties, lai izvairītos no situācijas, ka kāda melodija "pielīp". Tā vietā prātu pirms miega no liekā varot "iztīrīt" ar citiem paņēmieniem, piemēram, apdomājot un sastādot rītdien veicamo darbu sarakstu.

Tags

Bezmiegs Miegs Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form