Pētījums liecina, ka reiz arī Marss bija 'apgredzenots'
Foto: AP/Scanpix/LETA

Saules sistēmas sarkanā planēta – Marss – parasti saistās ar fantastikas stāstiem par "mazajiem, zaļajiem cilvēciņiem", dzīvības pazīmju meklējumiem aizraujošās izpētes misijās ar pašgājējiem roveriem, kā arī ar plāniem nākotnē dibināt cilvēku koloniju uz šīs planētas. Ar visu ko, tikai ne ar gredzeniem, jo skaidrs taču, ka Saules sistēmas gredzenotākais pārstāvis ir Saturns. Taču, kaut ne tik izteikti, gredzeni šobrīd ir vēl daļai Saules sistēmas planētu, bet savulaik viena no tām varēja būt arī Marss, liecina nupat publiskots pētījums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Marsam ir divi dabiskie pavadoņi – Foboss un apmēram uz pusi mazākais Deimoss. Viena no versijām par pavadoņu izcelsmi ir, ka tie ir Marsa orbītā gravitācijas "noķerti" asteroīdi. Nupat publiskotajā pētījumā, kurš pašlaik lasāms pirmsdrukas resursā "arXiv" (klikšķini šeit), bet pieņemts publicēšanai arī akadēmiskajā izdevumā "The Astrophysical Journal Letters", pausts, ka Deimosa orbīta liecina par ko citu un nesaskan ar biežāk minēto versiju.

Mūsu Saules sistēmā gredzeni ir ne tikai Saturnam, bet vēl arī Jupiteram, Urānam un Neptūnam. 2017. gadā izskanēja teorija, ka gredzens savulaik varētu būt rotājis arī Marsu, un pieņēmuma pamatā bija analīze par lielāko no Marsa mēnešiem – Fobosu. Toreiz pētnieki modelēja, ka Foboss varētu būt veidojies pēc tam, kad Marsā ietriecās asteroīds, izsviežot kosmosā prāvu apjomu materiāla, kas sākotnēji veidojis gredzenu ap Marsu, kas vēlāk gravitācijas ietekmē sakļāvies, radot Fobosa priekšteci – daudz masīvāku objektu par pavadoni tā pašreizējā formā.

Nupat publiskotais pētījums vienādojumā iekļauj arī otru Marsa mēnesi – Deimosu –, un arī šī modeļa rezultāti liecinot par labu gredzena teorijai. Viszīmīgākais pētnieku izceltais fakts ir, ka Deimosa orbīta gluži nav vienā plaknē ar Marsa ekvatoru, tā ir nobīdīta, kaut pavisam nedaudz – par 1,8 grādiem. Kā raksta "Science Alert", visādi citādi Deimosa orbīta ir visnotaļ normāla, tāpēc arī tai iepriekš netika pievērsta pastiprināta uzmanība.

"Fakts, ka Deimosa orbīta nav precīzi vienā plaknē ar Marsa ekvatoru, tika uzskatīta par mazsvarīgu, neviens necentās to izskaidrot," paziņojumā komentē bezpeļņas pētniecības organizācijas "SETI Institute" (SETI – ārpuszemes saprāta meklēšana, "Search for Extraterrestrial Intelligence") astronoms Matija Čuks. "Tomēr, kolīdz mums prātā bija šī jaunā teorija un palūkojāmies uz situāciju jaunā gaismā, Deimosa (redzams no divām pusēm kompozītattēlā apakšā) orbītas nobīde atklāja mums šo lielo noslēpumu," klāsta astronoms.

Šis noslēpums, par ko runā Čuks, ir saistīts ar Marsam daudz tuvāk esošo Fobosu, proti, tas pamazām arvien pietuvojas Marsam (par aptuveni 1,8 centimetriem gadā). Galu galā Foboss Marsam būs tik tuvu, ka Marsa gravitācija Fobosu saraus gabalos, un rezultātā atlikušais materiāls veidos jaunu gredzenu. Pētījuma līdzautori Deivids Mintons un Endrū Heselbroks skaidro, ka šāda Fobosa nākotne neesot unikāls gadījums un jau ir noticis iepriekš ar Marsam tuvāko pavadoni. Arī šoreiz, kad pavadoni gravitācija saraus gabalos, materiāls vispirms veidos gredzenu ap Marsu, bet pēc tam atkal sakļausies jaunā pavadonī.

Šis cikls, Marsam tuvāk esošajam pavadonim "ejot bojā" un "piedzimstot no jauna", arī varētu izskaidrot Deimosa orbītas nobīdi no Marsa ekvatora plaknes.

"Šajā teorijā ir viens ļoti būtisks elements, kas padara Deimosa orbītas nobīdi iespējamu – no jauna "dzimis" pavadonis virzītos prom no Marsa ārpus gredzena ap to, pretējā virzienā no šobrīd esošās Fobosa orbītas, kas pamazām sakļaujas aizvien ciešāk un tuvāk Marsam," skaidrots paziņojumā.

Teorētiskie aprēķini un simulācijas liecina, ka šāda "jaundzimušā" pavadoņa (kuram tostarp jābūt ap 20 reizes masīvākam par pašreizējo Fobosu) "migrācija" prom no Marsa var tikt izskaidrota ar gredzenu klātbūtni, bet pati masīvā pavadoņa virzība savukārt ietekmējusi Deimosa orbītas nobīdi.

"Modelēšanā noteicām, ka tikai uz ārpusi "migrējošs" pavadonis varēja tik spēcīgi ietekmēt Deimosa orbītu, kas nozīmē, ka Marsam savulaik bijis gredzens, kas grūdis Marsam tuvāk esošo pavadoni prom.

Par labu teorijai, ka Foboss varētu būt vairāku "pārdzimšanas" ciklu rezultāts, liecina arī šī pavadoņa vecums – kamēr Deimoss ir miljardiem gadu sens, Foboss salīdzinājumā ir īsts jaunietis – vien aptuveni 200 miljonus gadu sens un veidojies vēl laikā, kad uz Zemes valdīja dinozauri.

Lielāku izpratni par Fobosa vēsturi jau ne tikai ar teorētiskiem aprēķiniem, bet "cietiem" pierādījumiem, mēs varētu gūt pēc vairākiem gadiem. Japānas kosmosa izpētes aģentūra JAXA plāno 2024. gadā uz šo Marsa pavadoni sūtīt zondi paraugu ievākšanai un nogādāšanai atpakaļ uz Zemes.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.

Tags

Kosmoss Marss
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form