Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Nelielā pētījumā, iesaistot 77 mājsaimniecības ar mājdzīvniekiem (kopā 48 kaķiem un 54 suņiem), secināts – visnotaļ liels skaits mājdzīvnieku bija inficējušies ar Covid-19 izraisošo vīrusu – "aplipinājušies" no saviem saimniekiem. Labā ziņa ir tāda, ka lielākajā daļā gadījumu dzīvniekiem infekcija nekādas būtiskas sekas neatstāja un noritēja pārsvarā asimptomātiski vai ar viegliem simptomiem, vēsta "Live Science".

"Ja mājdzīvnieka īpašniekam ir Covid-19, ir pārsteidozši liela varbūtība, ka ar vīrusu inficēsies ar viņa mīlulis," skaidro veterinārās patoloģijas profesore Gelfas Universitātē (Kanāda) doktore Dorotija Bīnzle.

Jāņem gan vērā, ka pētījuma rezultāti vēl nav publicēti recenzētā zinātniskajā izdevumā. Rezultātus plānots prezentēt šogad tiešsaistē notiekošajā Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas un infekciju slimību kongresā (ECCMID 2021).

Visās 77 mājsaimniecībās, kuru dzīvnieki tika iesaistīti pētījumā, iepriekš kādam no cilvēkiem laboratoriski apstiprināts Covid-19. Pētnieki iztaujāja arī kaķu un suņu saimniekus par to, cik bieži un cik ciešs viņiem ikdienā ir kontakts ar saviem mājdzīvniekiem – piemēram, vai viņi bučo savus mājdzīvniekus, vai ļauj tiem gulēt saimnieku gultā utt.

Tāpat pētījumā kā kontroles grupa tika iesaistīti 75 kaķi un suņi no patversmēm, kā arī 75 klaiņojoši kaķi, no kuriem analīzes paņemtas brīdī, kad tie bija nonākuši veterinārajā klīnikā. Analīžu mērķis – noteikt, vai dzīvnieku asinīs ir specifiskās antivielas pret Covid-19.

Izrādās, pat 67% no tiem kaķiem, kas dzīvo Covid-19 pozitīva saimnieka mājā, konstatētas antivielas (32 no 48 dzīvniekiem), bet suņiem šis rādītājs bija krietni zemāks, kaut arī ievērojams – 43% jeb 23 no 54 suņiem. Turpretī vien 9% no patversmēs dzīvojošajiem dzīvniekiem un 3% no klaiņojošajiem kaķiem asinīs bija antivielas.

Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Tas vedina domāt, ka vīrusa izplatība, visticamāk, tiešām notikusi no cilvēka uz dzīvnieku – no mājdzīvnieka saimnieka uz kaķi vai suni, nevis otrādi. Kaķiem un suņiem, kas dzīvo patversmēs vai ir klaiņojoši, kontakts ar cilvēkiem nav ne tuvu tik biežs un tuvs kā mājdzīvniekiem.
Aptuveni 20% suņu slimības laikā bija mazāk enerģiski, ar sliktāku apetīti, daži arī klepoja, taču šie simptomi ātri pārgāja. Kaķiem gāja nedaudz grūtāk – ap 27% bija simptomi, tostarp iesnas, grūtības elpot. Trim no 48 minčiem bija smagi simptomi.

Interesanti, ka suņu gadījumā nebija būtiskas atšķirības starp tiem, kas guļ saimnieka gultā vai bieži ir tuvā kontaktā ar cilvēku, un tiem, kas ir savrupāki. Kaķiem šīs atšķirības bija izteiktākas – minči, kas vairāk laika pavada savā vaļā, nevis saimnieka klēpī, bija ar mazāku risku inficēties. Tāpat arī rādās, ka kaķus jebkādos apstākļos "aplipināt" ar šo vīrusu ir vieglāk. Te gan vēlreiz jāuzsver, ka datu kopa šajā pētījumā ir visai maza.

Foto: Shutterstock

Pagaidām dati neliecina, ka mājdzīvnieki – kaķi un suņi – varētu "aplipināt" cilvēkus, taču pētījuma autori tāpat iesaka ar Covid-19 slimiem cilvēkiem pēc iespējas distancēties no saviem mīluļiem. Gan dzīvnieku, gan savas drošības vārdā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!