Pētījums: nākamais spēcīgais Saules uzliesmojums varētu nozīmēt 'pastardienu' internetam
Foto: NASA/JPL-Caltech/GSFC

Zemi regulāri bombardē lādētu daļiņu plūsma no Saules – tā sauktais Saules vējš. Par laimi mūsu planēta ir aprīkota ar lieliskiem aizsargmehānismiem. Viens no tiem ir Zemes magnētiskais lauks, kas mūs un arī visu infrastruktūru pasargā no šīs jonizēto daļiņu plūsmas ietekmes, novirzot lādētās daļiņas uz Zemes poliem (tieši tāpēc arī varam novērot krāšņas polārblāzmas gan Ziemeļpolā, gan Dienvidpolā). Taču laiku pa laikam Saule uzdarbojas pamatīgāk, un saules vējš pārtop īstā vētrā. Nupat tapis pētījums ieskicē biedējošu ainu – starpkontinentu interneta infrastruktūra šādai kataklizmai var nebūt gatava.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījums prezentēts datu un komunikācijas tehnoloģiju tematikai veltītajā konferencē "SIGCOMM 2021" un brīdina, ka spēcīga Saules uzliesmojuma izraisīta ģeomagnētiskā vētra var nozīmēt katastrofu mūsu 21. gadsimta dzīvesveidam. Jāņem gan vērā, ka pētījums pagaidām vēl nav publicēts recenzētā zinātniskā izdevumā.

Viena no autorēm, Sangīta Abdu Jothi, Kalifornijas Universitātes Irvainā docente, izdevumam "Wired" klāsta, ka spēcīgi Saules uzliesmojumi tajā pusē, kas pavērsta pret Zemi, un tiem sekojošie traucējumi Zemes magnetosfērā varētu uz vairākām nedēļām vai pat mēnešiem iesviest mūsu planētu "interneta pastardienā", proti, daudzviet uz ilgu laiku tiktu pilnībā pārtraukta vai pamatīgi traucēta interneta darbība.

"Par šo mani padomāt mudināja tas, cik nesagatavoti mēs bijām pandēmijai. Nebija gatava protokola, kā ar šādu situāciju efektīvi tikt galā, un tieši tas pats ir arī ar interneta infrastruktūru. Tā nav sagatavota liela mēroga Saules uzliesmojumiem," "Wired" citē pētnieci.

Viens no faktoriem, kas liedz labāk izpētīt un sagatavot risinājumus milzīga mēroga Saules uzliesmojumiem un planētas mēroga magnētiskajām vētrām, ir tas, ka šādi notikumi ir visai reti. Nesenā vēsturē reģistrētas tikai divas tik spēcīgas parādības, kas varētu izraisīt Jothi pieminētos notikumus. Vienu plašāk pazīstam ar nosaukumu "Karingtonas notikums", un tas dokumentēts 1859. gadā. Rezultāts bija pamatīgi traucējumi tolaik modernākajā komunikācijas infrastruktūrā – telegrāfa tīklā. Vadi burtiski sadega, bet polārblāzmas, kas ierasti manāmas tikai polu tuvumā, tika dokumentētas arī no teritorijām, kas atrodas ekvatora tuvumā. "Live Science" raksta, ka otrs būtiskais gadījums bijis 1921. gada magnētiskā vētra. Mazāka mēroga traucējumi Zemes magnetosfērā notiek ik pa laikam, piemēram, 1989. gadā Kanādā, Kvebekas provincē, elektroapgādes tīkls tika izsists no ierindas uz deviņām stundām.

Pētījums: nākamais spēcīgais Saules uzliesmojums varētu nozīmēt 'pastardienu' internetam
Foto: Goddard Space Flight Center Scientific Visualization Studio and the Solar Dynamics Observatory

Taču visi šie gadījumi norisinājās laikā, kad interneta vai nu nebija vispār vai, kā pēdējā gadījumā ar Kvebekas elektroapgādes tīklu, internets bija pavisam jauna tehnoloģija un ne pavisam plaša patēriņa komunikācijas tīkls. Šobrīd mūsu atkarība un paļaušanās uz internetu un tā iespējotajiem pakalpojumiem ir milzīga, tāpēc problēmas, ko var izraisīt spēcīga globāla mēroga magnētiskā vētra, ir daudz lielākas nekā, teiksim, 1859. gadā.

Pētnieki lēš, ka reģionāla un vietēja mēroga savienojumi ir salīdzinoši lielākā drošībā, jo optisko šķiedru kabeļus magnētiskās vētras ietekmē visai maz. Daudz lielākas bažas ir par savienojumiem starp kontinentiem. Supergarie kabeļi ar noteiktiem intervāliem ir aprīkoti ar repīteriem jeb signāla pastiprinātājiem. Šīs iekārtas gan ir ievainojamas, un pat viena vai dažu repīteru iziešana no ierindas var nozīmēt, ka sakari pārtrūkst visa kabeļa garumā. "Ja gana daudz jūras gultnē esošo kabeļu noteiktā reģionā iziet no ierindas, tad varētu pārtrūkt komunikācija starp veseliem kontinentiem," raksta pētniece. Turklāt ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ tieši tādas attīstītas valstis kā Lielbritānija, Kanāda un ASV ir visvairāk ievainojamas Saules "untumu" izraisītu magnētisko vētru gadījumā.

Cik ilgi prasītu jūras gultnē esošo kabeļu signāla pastiprinātāju salabošana pēc spēcīgas magnētiskās vētras – to grūti aplēst, taču Abdu Jothi spriež, ka pietiekami spēcīgas magnētiskās vētras gadījumā visu bojājumu novēršanai varētu būt nepieciešamas vai nu nedēļas, vai pat daži mēneši.

"Trieciens ekonomikai gadījumā, ja interneta darbība ASV tiek traucēta vien uz dienu, tiek lēsts septiņu miljardu ASV dolāru apmērā. Kas notiktu, ja interneta tīkls nefunkcionētu vairākas dienas vai mēnešus?" pesimistiskāko scenāriju ieskicē Jothi.

Šādu scenāriju apspriešana var šķist kā pārlieku uzspēlēta cilvēku biedēšana, taču pētniece ar šo vēstījumu vēlas vien mudināt būt laikus gataviem, lai izvairītos no sliktākajiem iznākumiem. Interneta sakaru infrastruktūras operatoriem spēcīgu magnētisko vētru radītie riski jāsāk uztvert nopietni, un viens no virzieniem, ar ko sākt, ir paplašināt kontinentus savienojošo kabeļu infrastruktūru, izvietojot tos tuvāk ekvatoram.

Tags

Internets Tehnoloģijas
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form