Zināms, ka jaunais koronavīruss izplatās, "ceļojot" pilienos, kurus izdalām no saviem elpceļiem. Lielāki pilieni gaisā paliek īsāku laika posmu – tie ir smagāki, tāpēc ceļo mazākus attālumus un ātrāk piezemējas uz kādas virsmas. Protams, kādu laiku tādējādi iespējams inficēties arī no šīm virsmām, ja uz tām nonācis pietiekami liels vīrusu saturošo pilienu daudzums un virsmas, piemēram, tiek aiztiktas ar rokām, pēc tam ar nemazgātām un nedezinficētām rokām aiztiekot arī seju. Tiesa, virsmas nav galvenais veids, kā vīruss izplatās, taču riska faktors tas aizvien ir.
Turpinot par runāšanu un klepošanu – pētnieki modelēja, cik liela ir varbūtība inficēties, atrodoties vidē, kur pirms konkrēta laika inficēta persona noklepojusies, salīdzinot to ar iespēju inficēties vietā, kur pirms konkrēta laika inficēta persona runājusi. Klepošanas laikā izdalītie pilieni caurmērā ir izmērā lielāki nekā tie, kas izdalīti runājot un klasificējami kā aeorosols (sastāv no pilieniem, kas mazāki par 5 mikrometriem). Modelī iekļauti dažādi citi faktori, ne tikai pilienu izmērs. Piemēram, būtisks ir arī vīrusa daļiņu daudzums (viral load) noteiktā tilpumā no elpceļiem izdalīto pilienu vai aerosola – ne visiem inficētajiem tas ir vienāds. Tā kā pētījumi par to, kāds ir minimālais nepieciešamais vīrusa daudzums, kam jānonāk personas elpceļos, lai izraisītu infekciju, vēl norit, šo faktoru modelī pētnieki iekļāva, balstoties uz datiem no senāk veiktiem pētījumiem par citu koronavīrusu grupas vīrusu – SARS-CoV-1, kas 2003. gadā izplatījās Āzijā.
Pētnieku komanda savas zināšanas lika lietā, lai izstrādātu tiešsaistes rīku – risku kalkulatoru, kur ikviens var "paspēlēties" ar dažādiem faktoriem – telpas izmēru, cilvēku skaitu tajā, cik no tiem ir inficēti, kāda tipa aizsargmaskas lieto cilvēki, kāda ir ventilācija – lai aptuveni aplēstu potenciālo risku inficēties, atrodoties telpā noteiktu laiku. Pieejama gan vienkāršota, gan faktoriem bagātāka versija – otrajā gadījumā iespējams izvēlēties pat ventilācijas sistēmās izmantoto filtru tipu. Tas pieejams, klikšķinot šeit.
Tā, piemēram, iedomājamies 300 kvadrātmetru plašu telpu ar četrus metrus augstiem griestiem un maksimālo cilvēku skaita ierobežojumu 30. Ventilācija pielīdzināma tai, kāda ir standarta skolu vai biroja apstākļos. Trīs no cilvēkiem ir inficēti. Cilvēki staigā, veic darbības, kas nepieprasa lielu fizisku piepūli. Neviens nelieto sejas aizsargmaskas. Saskaņā ar šo modeli, indivīda varbūtība inficēties pēc stundas šajā telpā ir ap 3%. Pēc trim stundām telpā risks inficēties jau ir ap 10,4%. Ja telpa būtu uz pusi mazāka, tas jau sasniegtu 20%. Savukārt tad, ja gan inficētie trīs, gan visi pārējie lieto medicīniskās aizsargmaskas, pēc trim stundām 300 kvadrātmetru plašā telpā ar identisku griestu augstumu un ventilāciju risks inficēties ir jau vien tikai 1,8% – būtisks samazinājums no 10,4%.
Jāatgādina, ka šis ir tikai matemātisks modelis un teorētiskas aplēses, kā arī šajā pētījumā zinātnieki nepaguva ņemt vērā jaunās vīrusa mutācijas, no kurām dažas ir lipīgākas, taču pētījuma autori saskata modeļa lietderību, izvērtējot dažādas vīrusa ierobežošanas stratēģijas, piemēram, maksimālo cilvēku skaitu uz noteiktu platību vai tamlīdzīgi.
Visu pētījumu vari lasīt, klikšķinot šeit.
