Pētniece: Lēta un ar patentu 'neapgrūtināta' Covid-19 vakcīna varētu mainīt pandēmijas gaitu
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Mūsu arsenālā nu ir jauna vakcīna pret Covid-19, un tās izmaksas ir ļoti zemas. Pagājuši divi gadi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un pasaulē ar jauno koronavīrusu inficējušies vairāk nekā 314 miljoni cilvēku, bet vairāk nekā 5,5 miljoni miruši. Aptuveni 60 procenti pasaules iedzīvotāju ir saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu pret Covid-19, bet aizvien ir milzu nevienlīdzība vakcīnu pieejamībā. Kā virusoloģe, kas rūpīgi seko līdzi aktualitātēm par Covid-19 pandēmiju, uzskatu, ka šī nevienlīdzība ir nopietns pamats bažām ikvienam no mums.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja pasaule kaut ko no pandēmijas iemācījusies, tad tā ir atziņa, ka vīrusiem pases nav nepieciešamas. Un tomēr – ja bagātās un arī vidēji turīgās valstīs ap 77 procentiem cilvēku saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, tad nabadzīgās valstīs tie ir vien 10%. Bagātas valstis saviem iedzīvotājiem jau piedāvā balstvakcīnas, dažas pat jau ceturtās vakcīnu devas, kamēr citviet daudziem nav pieejama pirmā un otrā vakcīnas deva. Taču ir cerība, ka vakcīna "Corbevax" var palīdzēt šo nevienlīdzības plaisu mazināt.

Kā "Corbevax" darbojas?


Pilnīgi visas vakcīnas pret Covid-19 māca organisma imūnsistēmai atpazīt vīrusu un sagatavot organismu pretdarbībai. "Corbevax" vakcīna ir proteīnu (olbaltumvielu) apakšvienību vakcīna ("protein subunit vaccine"). Tā izmanto nekaitīgu daļu no vīrusa pīķa proteīna, lai sagatavotu imūnsistēmu iespējamai saskarsmei ar vīrusu.

Atšķirībā no "Pfizer" un "Moderna" izstrādātajām mRNS vakcīnām un "Johnson & Johnson" adenovīrusa vektora vakcīnas, kas ķermenim dod instrukcijas saražot pīķa proteīnu, "Crobevax" "pa tiešo" ievada pīķa proteīna fragmentus. Gluži kā ar mRNS tehnoloģiju vakcīnām, arī "Corbevax" vajadzēs divas devas.

Kā "Corbevax" izstrādāja?


"Corbevax" radīja Marija Elena Botači un Pīters Hotezs – Beiloras Medicīnas koledžas paspārnē esošās Teksasas Bērnu slimnīcas Vakcīnu izpētes centra zinātnieki.

Jau 2003. gadā SARS uzliesmojuma laikā šie pētnieki radīja līdzīgas tehnoloģijas vakcīnu, ievadot ģenētisko informāciju par noteiktu SARS vīrusa pīķa proteīna daļu raugā, lai tā saražotu lielu daudzumu šī proteīna. Pēc vīrusa pīķa proteīna izolēšanas no rauga un adjuvanta (vielas, kas palīdz stiprināt imūno atbildi pret vakcīnu) pievienošanas vakcīna bija gatava lietošanai.

SARS epidēmija nevilkās ilgi, un nebija lielas nepieciešamības likt lietā Botači un Hoteza izstrādāto vakcīnu. Līdz 2019. gadā uzradās SARS-CoV-2 – vīruss, kas izraisa Covid-19. Pētnieki "noslaucīja putekļus" no savulaik izstrādātās tehnoloģijas un atjaunināja to, pielāgojot pīķa proteīna fragmentu jaunajam koronavīrusam, radot "Corbevax" vakcīnu.

Pētniece: Lēta un ar patentu 'neapgrūtināta' Covid-19 vakcīna varētu mainīt pandēmijas gaitu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Līdz šim veiktajos klīniskajos pētījumos secināts, ka vakcīna ir droša, cilvēka organisms to visai viegli panes, kā arī tās efektivitāte simptomātiskas saslimšanas novēršanā ir vairāk nekā 90 procenti. Vakcīna jau saņēmusi ārkārtas lietošanas atļauju Indijā, un sagaidāms, ka Indijas piemēram drīz sekos citas attīstības valstis.

Interesanti, ka Beiloras Medicīnas koledžas pētnieku grupa ar savu vakcīnu nespēja ieinteresēt investorus ASV. Tā vietā priekšā aizsteidzās mRNS tehnoloģiju vakcīnas, kaut Botači un Hoteza vakcīnas tehnoloģija tobrīd bija attīstīta tālāk, pateicoties 2003. gada SARS uzliesmojuma laikā veiktajām iestrādēm.

Vakcīna visai pasaulei


Proteīnu apakšvienību vakcīnām ir zināmas priekšroības pār mRNS vakcīnām – tās var ražot, izmantojot labi zināmu DNS rekombinācijas tehnoloģiju, kas ir relatīvi lēta un diezgan viegli mērogojama. Līdzīga rekombinācijas tehnoloģija, ko lieto jau aptuveni 40 gadus, tika izmantota "Novavax" ražotās Covid-19 vakcīnas izstrādē (ražotājs to plāno piedāvāt lietošanai 170 pasaules valstīm) un arī vakcīnai pret B hepatītu.

Šo vakcīnu var ražot daudz ātrāk, jo vajadzīgā ražošanas infrastruktūra jau eksistē. Vēl viens būtisks aspekts vakcīnas pieejamības nodrošināšanai – to var uzglabāt standarta ledusskapī. Tādējādi ir iespējams ātri saražot miljoniem devu un nogādāt tās galamērķī relatīvi viegli. Salīdzinājumam – ražot mRNS vakcīnas ir dārgāk un sarežģītāk, jo tā ir jaunāka tehnoloģija, nepieciešami arī augstāk kvalificēti darbinieki un jānodrošina ārkārtīgi zema temperatūra gan uzglabāšanas, gan transportēšanas laikā.

Pētniece: Lēta un ar patentu 'neapgrūtināta' Covid-19 vakcīna varētu mainīt pandēmijas gaitu
Foto: AFP/Scanpix/LETA
Garas piegādes ķēdes ir būtiska problēma attīstības valstīs – vakcīnas, kurām arī transportēšanas laikā jānodrošina uzglabāšana ļoti zemā temperatūrā, bieži vien nav piemērots variants šiem reģioniem.

Vēl viena būtiska atšķirība ir tā, ka "Corbevax" ražota, jau no paša sākuma domājot par globālu pieejamību. Mērķis bija izstrādāt lēti un viegli izgatavojamu, viegli transportējamu vakcīnu, liekot lietā labi pārbaudītas un drošas metodes. Atslēgas punkts šajā – pētnieki nebija norūpējušies nedz par sava intelektuālā īpašuma aizsargāšanu, nedz peļņas gūšanu. Vakcīna tika izstrādāta bez vērā ņemama sabiedriskā sektora finansējuma – septiņi miljoni ASV dolāru, kas tika izlietoti izstrādes darbā, saņemti no ziedotājiem.

Ar patentu neaizsargātās "Corbevax" vietējai ražošanai atļauju saņēmis Indijas lielākais vakcīnu ražotājs "Biological E. Limited" ("BioE"). Plānā ir ražot vismaz 100 miljonus devu mēnesī, sākot no 2022. gada februāra. Šī bezpatenta vienošanās paredz, ka arī citas valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem varēs uz vietas ražot un nogādāt pie pacientiem šo lēto un viegli uzglabājamo vakcīnu.
Kombinējot šos visus faktorus, sanāk, ka "Corbevax "ir viena no lētākajām šobrīd pieejamajām vakcīnām. Cik laba ir iedarbība pret omikrona paveidu – tas gan vēl jāizpēta. Taču "Corbevax" stāsts var tikt izmantots kā modelis, lai risinātu vakcīnu nevienlīdzīgas pārdales problēmu globāli – gan Covid-19 pandēmijā, gan citu vēl aiz apvāršņa esošu slimību gadījumā.

Svarīgi visiem

Ir daudz iemeslu, kāpēc vakcīnu pārdalē pasaulē valda nevienlīdzība. Piemēram, turīgo valstu valdības iepērk vakcīnas ar rezervi, kas ierobežo pieejamību.

Indijas valdība ir pasūtījusi 300 miljonus "Corbevax" devu, un "BioE" plāno saražot miljardu devu cilvēkiem attīstības valstīs. Kontekstam – ASV un citas G7 valstis kopā apņēmušās ziedot 1,3 miljardus Covid-19 vakcīnu devu, bet piegādāts ir vien 591 miljons devu. Ja "BioE" spēs izpildīt savus plānus, tad šī vakcīna nonāks pie vairāk cilvēkiem nekā tās, ko ziedojušas pasaulē bagātākās valstis.

Kā pierādījis vīrusa omikrona paveids, jauni varianti pasaulē var izplatīties ļoti ātri, un ir daudz lielāka varbūtība, ka tie mutēsies nevakcinētu cilvēku populācijā. Kamēr globāli vakcinēto cilvēku līmenis būs tik zems, turpinās rasties jauni vīrusa paveidi. Ir maz ticams, ka balstvakcīnas pieliks punktu pandēmijai. Tā vietā pirmajam svarīgajam solim pretī pandēmijas apturēšanai jābūt globālai vakcīnu pieejamībai.

Pētniece: Lēta un ar patentu 'neapgrūtināta' Covid-19 vakcīna varētu mainīt pandēmijas gaitu
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šis raksts ir pārpublicēts no "The Conversation" saskaņā ar "Creative Commons" licenci. Visu rakstu oriģinālvalodā vari izlasīt vietnē "The Conversation".

Raksta autore ir Morīna Ferāna, Ročesteras Tehnoloģiju institūta (ASV) asociētā bioloģijas profesore.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcīna
53545769
Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form