Pētot piecus ezerus uz Latvijas un Lietuvas robežas, izdarīti vairāki jauni atklājumi, tostarp uzieta Latvijai jauna airkājvēžu suga, vēsta Latvijas Universitāte.

Projekta eksperte Inta Dimante-Deimantoviča Skrinas ezera litorāles jeb piekrastes daļā atklājusi Latvijai jaunu airkājvēžu sugu Paracyclops poppei. Suga līdz šim Latvijā nav konstatēta, tāpēc tas uzskatāms par jaunas sugas atradumu. Atradums gan bija gaidāms un likumsakarīgs, jo suga ir plaši izplatīta un sastopama Eiropā. Tā ir raksturīga bentālei, mīt starp augiem. Tas, ka minētā suga līdz šim nav bijusi konstatēta Latvijā, drīzāk ir skaidrojams ar nepietiekamu pētniecību nevis reto sastopamību.

Tāpat pētījumi Latvijas-Lietuvas pārrobežu ezeros ļāva iegūt informāciju arī par citu sugu izplatību Latvijā.

Ūdensblusa Acroperus angustatus līdz šim, iespējams, konstatēta tikai vienā Latvijas ezerā – Vaidavas ezerā. Projektā TRANSWAT suga tika atrasta visos pētītajos ezeros. Ūdensblusas izteiktā ķermeņa proporciju mainība rezultējusies līdz šim kļūdainā noteikšanā, un šī suga Latvijā, visticamāk, sastopama daudz biežāk nekā uzskatīts. Eiropā Acroperus angustatus savukārt skaitās reti sastopama suga. Pēdējā laika atklājumi ļauj sugu noteikt daudz precīzāk.

Ūdensblusa Acroperus angustatus, norvēģu pētnieka G.O. Sars zīmējums.

Airkājvēzis Cyclops bohater Latvijā pirmo reizi konstatēts 2010. gadā un līdz šim bija manīts tikai Briģenes ezerā. Nu Latvijā ir zināmas četras atradnes – suga konstatēta arī Galiņu, Skrinas un Lielajā Kumpinišķu ezerā. Sugai ir izteikti liels ķermeņa izmērs, salīdzinot ar citām ciklopu sugām (virs diviem milimetriem). Ne velti to tulkojumā no poļu valodas dēvē par varoni. Sugas nozīme zivju barības bāzē vēl nav izpētīta, jo tā ir salīdzinoši reta suga Eiropā ar ierobežotu izplatības areālu, raksturīga oligotrofiem līdz viegli eitrofiem ezeriem.

Zooplanktons ir mazi, ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, kas zināmi ar to, ka veic apjoma ziņā iespaidīgākās migrācijas pasaulē, pārvietojoties no okeāna augšējiem slāņiem uz dziļākajiem, lai tādā veidā efektīvāk barotos un izvairītos no plēsējiem – zivīm.

Šo dzīvnieku grupu veido vēžveidīgie, virpotāji un dažādu citu bezmugurkaulnieku attīstības stadijas. Zooplanktonam ir būtiska loma ūdens ekosistēmā, jo tie barības ķēdē nodrošina vidējo posmu, tas ir – pārnes enerģiju no fitoplanktona jeb augu planktona uz gala patērētājiem jeb zivīm. Tas ir pamatprincips, kā ūdenī darbojas barības ķēde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!