Foto: AFP/Scanpix/LETA
Šobrīd izstrādes procesā ir vairāk nekā 200 vakcīnu kandidātu, no kuriem vairāk nekā 40 jau ir kādā no klīnisko pētījumu fāzēm, proti, notiek izmēģinājumi uz cilvēkiem. Nereti izskan cerības, ka efektīva vakcīna, kolīdz tiks apstiprināta lietošanai jau ārpus klīniskajiem tekstiem, palīdzēs atgriezt dzīvi normālās sliedēs teju acumirklī. Karaliskās biedrības (agrāk Londonas Karaliskā biedrība dabaszinību attīstīšanai) zinātnieku kopa nesen publiskotā ziņojumā šīs cerības "piezemē".

Karaliskās biedrības pārstāvji 1. oktobrī publiskotā ziņojumā, kas lasāms, klikšķinot šeit, aicina būt reālistiskiem vērtējumā par to, ko spēs panākt Covid-19 vakcīna un cik ilgā laikā, vēsta BBC.

Pētnieki atgādina, ka vakcīnas izstrāde, pārbaudīšana un reģistrēšana vēl nav viss – jautājums ir gan par saražošanu (šoreiz ir runa nevis par dažiem miljoniem, bet miljardiem devu) gan par to nogādāšanu līdz pacientiem.

"Uz vakcīnu tiek liktas lielas cerības kā uz potenciālu pandēmijas beigu vēstnesi, taču mēs zinām vakcīnu izstrādes vēsturi – tā ir pilna arī ar neveiksmēm," BBC citē Londonas Impērijas koledžas Nacionālā Sirds un plaušu institūta ārsti Fionu Kalliju.

Šobrīd pasaulē ir bezprecedenta gadījums – nekad iepriekš tik daudz zinātnieku grupu nav vienlaikus triecientempā strādājuši pie vakcīnas izstrādes pret vienu vīrusu. Daļa grupu jau ir klīnisko pētījumu pēdējā – trešajā – fāzē. Ja viss norit gludi un dati liecina, ka vakcīna ir gan droša, gan sasniedz savu mērķi, proti, imunizē pret SARS-CoV-2, tad pēc trešās klīnisko pētījumu fāzes tiek sākts apstiprināšanas process.

Tomēr ne visi tiks vakcinēti acumirklī.

"Pat tad, kad vakcīna būs pieejama, tas nenozīmē, ka mēneša laikā visi tiks vakcinēti. Mēs šeit runājam par sešiem mēnešiem, deviņiem mēnešiem... gadu. Nav runa par to, ka martā pēkšņi viss atgriezīsies normālās sliedēs," cerības uz ātru atrisinājumu piebremzē Londonas Impērijas koledžas Ķīmijas inženierijas nodaļas vadītājs profesors Nilejs Šahs.
Tiek minēti dažādi izaicinājumi arī ražošanas jomā. Covid-19 pandēmija ir pamatīgi pasteidzinājusi izpēti arī tādos virzienos, kādos līdz šim vakcīnu izstrādātāji vēl nebija tik intensīvi darbojušies, piemēram, RNS vakcīnu izpēte. Līdz šim pasaulē nav nevienas plašā lietošanā apstiprinātas vakcīnas, kas bāzēta uz RNS, tādējādi arī vēl nav pilnīgu zināšanu par šādu vakcīnu ražošanu masveidā – vai ražošana ir viegli mērogojama? Tāpat "Campus" jau iepriekš rakstīja, ka jautājums ir arī pat par tādu šķietami elementāru lietu kā iepakojums.
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Pildot vakcīnas ampulās un iepakojot tās pārvadāšanai un uzglabāšanai, nedrīkst pieļaut absolūti nekādu piesārņojumu. Ražotnei, kur vakcīnas tiek pildītas, jābūt pilnībā sterilai. "Operatori ir tērpos, kas teju atgādina kosmonautu skafandrus. Gaisa kvalitātei ražotnē jābūt tādai, ka gaiss ir 100 reižu tīrāks par to, kāds ir operāciju zālē slimnīcā. Mēs šeit runājam par procesu, kurā nav tādas kapacitātes pēkšņi saražot simtiem un simtiem miljonu devu," podkāstā "Science Vs" vasaras sākumā klāstīja Maiks Makdermots, kurš atbild par globālo loģistiku farmācijas kompānijā "Pfizer".

Kaut pirmās un otrās fāzes klīniskajos pētījumos daži vakcīnu kandidāti sevi parādījuši labi, daļa jautājumu būs atbildami tikai vēlāk. Piemēram, vai apstiprinātā vakcīna vai vakcīnas būs gana efektīvas ar vienu devu, vai arī būs nepieciešama revakcinācija.
Ja būs, tas nozīmē, ka izaicinājumi, kas saistīti ar ražošanu un milzīga cilvēku skaita vakcinēšanu, vismaz dubultosies.

Lai sasniegtu pūļa imunitāti un apturētu vīrusa izplatību, tiek pieņemts, ka caurmērā imūniem jābūt ne mazāk kā 60% sabiedrības locekļu, bet bažas raisa arī vakcīnu pretinieku kustība, kas vietām varētu bremzēt procesu.

Rezumējumu sniedz Bātas universitātes profesors Endrjū Prestons: "Vakcīna acīmredzami tiek uzskatīta par "sudraba lodi" un galu galā arī būs mūsu glābiņš, taču tas nebūs acumirklīgs process."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!