Pētnieki 'sadzinuši pēdas' metānam uz Marsa
Foto: Vai te kāds dzīvo? Vai dzīvoja? NASA/JPL-Caltech/MSSS

NASA rovers "Curiosity" kopš 2012. gada līdz šim brīdim jau sešas reizes Marsa atmosfērā fiksējis metānu – gāzi, ko uz Zemes parasti saistām ar bioloģiskiem procesiem. Nu zinātniekiem beidzot varētu būt izdevies noskaidrot apgabalu, no kura tas nāk.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Curiosity" metāna klātbūtni atmosfērā konstatēja ar superjutīgu lāzera spektrometru – tas spējīgs fiksēt gāzes klātbūtni pat tad, ja koncentrācija ir tikai viena daļa uz diviem miljardiem. Šajos sešos gadījumos, kad datos uzrādījās paaugstināta metāna koncentrācija, tā aizvien bija ļoti niecīga – ap 10 daļām uz miljardu.

Lai aprēķinātu metāna emisiju atrašanās vietu, Kalifornijas Tehnoloģiju institūta zinātnieki matemātiski modelēja metāna molekulu kustību, ņemot vērā vēja ātrumu un virzienu tajās sešās reizēs, kad rovera sensori fiksēja metāna klātbūtni. "Curiosity" faktiski ir arī neliela meteostacija, kas aprīkota ar visu nepieciešamo, lai mērītu gaisa temperatūru, spiedienu, vēja ātrumu un virzienu, tāpēc šī informācija pētniekiem bija viegli pieejama. Veicot aprēķinus par katru no gadījumiem, kad "Curiosity" sensori uzrādīja metāna klātbūtni, ar triangulācijas palīdzību varēja noteikt ticamākos apgabalus, no kuriem gāze atplūdusi līdz roveram. Viens no tiem ir salīdzinoši tuvu – tikai dažus desmitus kilometru attālumā.

"Mūsu aprēķini norāda uz aktīvu emisiju reģionu uz rietumiem un dienvidrietumiem no "Curiosity" atrašanās vietas," raksta pētnieki. Protams, būtu lieliski, ja šo apgabalu rovers varētu apciemot un izpētīt, kas tad īsti ir metāna avots. Uz Zemes bieži metāns ir ar bioloģisku izcelsmi.

Taču diemžēl arī "daži desmiti kilometru" uz Marsa ir milzīgs attālums roveram, kas nav radīts ātrumam – kopš piezemēšanās Geila krāterī 2012. gada augustā "Curiosity" ir noceļojis kopā tikai ap 25 kilometrus.

Pat ja metāns uz Marsa radies abiotisku procesu rezultātā, tas varētu liecināt par ģeoloģiskiem procesiem, kas cieši saistīti ar šķidra ūdens klātbūtni, pētījumā lēš zinātnieki. Tāpat vēl viens interesants aspekts – metāna "dzīves ilgums" Marsa atmosfērā ir vien ap 330 gadiem, pirms tas Saules starojuma ietekmē tiek noārdīts un vairs nav detektējams ar sensoriem. "Tas nozīmē – ja kaut kas uz Marsa "ražo" metānu, tad nav izslēgts, ka tas šo gāzi ražo vēl aizvien. Pētnieku nakamais uzdevums būs noskaidrot, kādi mehānismi šo gāzi rada," vēsta vietne "Live Science".

Tags

Bioloģija Perseverance rovers Marss Zinātne
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form