Mēs esam pieraduši ar ūdeni šļakstīties pa labi un pa kreisi un domājam, ka tā varēs mūžīgi. Nevarēs. Pasaules vēsture zina daudzus piemērus, kad veselas civilizācijas aizgājušas bojā tikai tāpēc, ka vienkārši beidzās ūdens. Klimata pārmaiņas, mīļie, klimata pārmaiņas!
Ne reizi vien pieredzēts, kā attīstītas sava laika pilsētas un veselas civilizācijas beigušas eksistēt, jo vienkārši "izžuvušas" – tajās beigusies pieeja ūdenim. Sabiedrības sabrukums bieži vien ir neveiksmīga vairāku faktoru sakritība, un vēstures piemēri liecina, cik trauslas patiesībā ir civilizācijas un ka ar klimata pārmaiņām bieži vien pietiek, lai sabruktu tas, kas reiz šķita dižs un neuzvarams.
Jau šodien daudz kur ūdens ir kļuvis par vērtīgāku resursu nekā nafta vai cēlmetāli, īpaši valstīs, kurās ir daudz sausu un tuksnešainu apvidu. Pat tāda varena valsts kā ASV sāk stipri bažīgāk skatīties uz ūdens pieejamību un patēriņu. Piemēram, sausums Kolorādo un Kalifornijā, kur plosās baisi meža ugunsgrēki, kā arī populācijas pieaugums šajos reģionos jau tagad liek bažīties, vai nākotnē tur visiem pietiks dzeramā ūdens... Ūdens trūkuma krīzēm pakļautas daudzas valstis visā pasaulē, bet jo īpaši Āfrikā, Vidējos Austrumos un Āzijā.
Sausuma riska indeksā pirmajā desmitniekā tikai divas valstis nav no Āfrikas – Afganistāna un Tadžikistāna. Vislielākais sausuma risks (indekss 5 no 5) ir Somālijā, kam seko Zimbabve (4,72), Džibuti (4,68), Mauritānija (4,48) un Dienvidāfrikas Republika (4,44). No Eiropas valstīm vissarežģītākajā situācijā ir Moldova (3,2) un Krievija (3,16).
Tātad – piecas senas civilizācijas, kuru pastāvēšanu ietekmēja ūdens trūkums.
