Pieci mūžīgajā sasalumā atrasti 'zombiji' – seni vīrusi, kas laboratorijās atdzīvojas

Pagaidām izvērsti pētīti vien tādi mūžīgajā sasalumā atrastie vīrusi, kas inficē vienšūnu organismus. Tie cilvēkiem nav bīstami un tādējādi ar tiem droši darboties. Šādi vīrusi kalpo par modeli, lai mēģinātu prognozēt, kādi vēl patogēni varētu slēpties sasalumā.

"Mēs nekad neriskētu izolēt tādu vīrusu, kas varētu inficēt mūsdienās dzīvojošos zīdītājus," vietnei "Live Science" skaidroja biologs Žans Mišels Klaverī. "Mums nav tiešu pierādījumu, ka citi vīrusi, ja neskaita amēbām bīstamos vīrusus, spēj mūžīgajā sasalumā tik ilgi izdzīvot, taču nav arī pamats uzskatīt, ka tas nav iespējams – visiem vīrusiem ir kopīga īpašība. Ārpus saimniekorganisma šūnām tie faktiski ir inertas daļiņas. Mēs nevēlamies uzņemties milzu risku izraisīt jaunu pandēmiju ar nezināmiem "zombiju" vīrusiem no tālas pagātnes, lai tikai pierādītu savu taisnību," bilda Klaverī.
Taču ar amēbām specifiskiem vīrusiem pētnieki gan darbojas. "Live Science" uzskaita vairākus šādus "vīrusus-zombijus".

Šis ir viens no vislielākajiem jebkad atrastajiem vīrusiem. Kā zināms, caurmērā vīrusi ir daudz sīkāki par baktērijām, bet Pithovirus sibericum ir apmēram 1,5 mikrometrus garš un izmērā pietuvojas mazākajām baktērijām. Šādus vīrusus tā arī dēvē – par milzu vīrusiem. Ar retiem izņēmumiem tie ir DNS vīrusi. Pietiekami lieli, lai tos saskatītu ar jaudīgiem optiskajiem mikroskopiem.

Šis vīruss atrasts mūžīgā sasaluma parauga serdenī, kas 2000. gadā iegūts Kolimā, tālu Krievijas austrumos. Lai pārbaudītu, vai vīrusi aizvien ir dzīvotspējīgi, pētnieki laboratorijā paraugus ievieto amēbu kultūrā un skatās, vai vīrusi "atmostas" un sāk inficēt amēbas. Šajā gadījumā tas nostrādāja.

Tajā pašā serdenī atrasts arī Mollivirus sibericum – kaut pieder pie milzu vīrusu grupas, šis ir mazāks par Pithovirus sibericum, apmēram 0,6 līdz 1,5 mikrometrus garš. Arī šo vīrusu var saskatīt ar spēcīgu optisko mikroskopu. Vīruss ir visai dzīvelīgs – kolīdz tas sāk inficēt amēbas, tas strauji izplatās. No katras vienas inficētās amēbas vīruss sevi spēj replicēt 200 līdz 300 reižu.

Cilvēkiem (un zīdītājiem kopumā) tas nav bīstams – kā visi šajā sarakstā minētie vīrusi. Tomēr fakts, ka pētnieki tos atrada vienā un tajā pašā mūžīgā sasaluma paraugā, liecina – šādi seni patogēni ir izplatīti un nākotnē, sasalumam kūstot, varam saskarties arī ar zīdītājiem bīstamiem vīrusiem.

Bet… mamuti taču ir zīdītāji! Tikai mieru! Vīruss Megavirus mammoth pie sava nosaukuma ticis nevis tāpēc, ka inficējis mamutus, bet gan tādēļ, ka tika atrasts 27 tūkstošus gadu senā mamuta vilnas kamolā, kas uziets mūžīgajā sasalumā Janas upes krastos.

Šis vīruss pieder mimivīrusu dzimtai. Šīs dzimtas vīrusi ir pirmie atklātie, kas savulaik klasificēti kā milzu vīrusi. Pirmo mimivīrusu uzgāja 1992. gadā Bredfordā, Anglijā. Šie vīrusi ir aptuveni 0,5 mikrometrus diametrā un inficē amēbas.

Vēl viens šī paša mamuta vilnā atrasts vīruss ir Pandoravirus mammoth. Nosaukums biedējošs – atgādina par mītisko Pandoras lādi, kuru, kā zināms, vaļā vērt nevajadzētu. To pašu eksperti bieži mēdz atgādināt par seniem patogēniem.

Šī vīrusa bīstamību pētnieki pārbaudīja ne tikai uz amēbām, bet arī uz peles un cilvēku šūnām. Par laimi apstiprināts, ka Pandoravirus mammoth nespēj inficēt zīdītāju šūnas.

Kā liecina nosaukums – Pacmanvirus lupus –, tam ir saistība ar vilkiem. Vilka latīniskais nosaukums ir Canis lupus. Šo vīrusu atrada pirms 27 tūkstošiem gadu dzīvojuša vilka gremošanas trakta paliekās. Izpēte un tai sekojošā zinātniskā publikācija gan ir pavisam svaiga – pētījums publicēts šogad.

Šīs dzimtas vīrusi nodēvēti par godu ikoniskajam retro videospēļu tēlam Pakmenam (Pac-Man), jo vīrusu proteīna apvalks pēc formas atgādina Pakmena atvērto muti. "Pakmenvīrusi" arī skaitās milzu vīrusi, taču nupat uzietais Pacmanvirus lupus uz iepriekš minēto fona ir neliels – vien 0,2 mikrometri.