Pilnmēness laikā vairāk avāriju, slepkavību un trako - zinātne vai muķības?
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Cik bieži tev sanācis dzirdēt cilvēkus uz kādu nebūšanu vai citu uzvedību reaģējam ar frāzi "vai tik nav pilnmēness"? Nereti pat cilvēki, kuri ikdienā ar astroloģiju un citiem ezotēriskiem uzskatiem nav uz "tu", mēdz piesaukt "pilnmēness efektu". Daļa droši vien to pasaka tāpat vien, bet daļa – aizvien glabā sen iesakņojušos uzskatu, ka Mēness fāzēm ir būtiska ietekme ne tikai uz cilvēku uzvedību, bet pat to, cik labi tev augs mati. Ko par šo saka dati un statistika – to mums podkāsta "Zinātne vai muļķības 9. epizodē" palīdz skaidrot dezinformācijas pētnieks un zinātniskā skepticisma biedrības "SkeptiCafe" pārstāvis Mārtiņš Hiršs un Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ja varētu šķist, ka pilnmēness piesaukšana ir vien frāze, ko šad tad nevērīgi izmetam, tā nebūt nav – ne viens vien dzīvē lēmumus pieņem, balstoties uz to, kāda šobrīd Mēness fāze, turklāt šeit nav runa tikai par to, vai matus labāk griezt un tomātus stādīt augošā vai dilstošā mēnesī. Tā, piemēram, pat policija šur tur savu darba ikdienu ir pakārtojusi atbilstoši Mēness fāzei. BBC 2007. gadā vēstīja, ka Saseksā, Lielbritānijā, policija pilnmēness periodos vasarā patruļās sūtīja vairāk likumsargu, apgalvojot – "mūsu veiktā izpēte uzrāda korelāciju starp vardarbīgu incidentu skaitu un pilnmēnesi". Nav izslēgts, ka droši vien arī kādā ambulancē pilnmēness naktī norīkots papildu dežurants. Taču – vai šim pieņēmumam tiešām pamats?

Dati neuzrāda korelāciju, kur nu vēl cēloņsakarību


"Ir pētījumi, kur aptaujāti slimnīcu darbinieki, policisti. Un vairāk par pusi piekrīt tam, ka pilnmēnesim ir ietekme. Arī man universitātē ir kolēģi ar doktora grādiem, kuri saka – jā, pilnmēnesī visi paliek pilnīgi traki! Tas ir plaši izplatīts uzskats, un mēs noteikti par šo dabūsim daudz komentāru," skaidro Hiršs.

Droši vien arī personīgā pieredze vairumam no mums bijusi līdzīga – it kā visās citās jomās racionāli domājoši cilvēki, bet tomēr reizi pa reizei mēdz piesaukt pilnmēness efektu. To, ka šis temats cilvēkus tiešām interesē, apliecina arī zināntieku uzmanība – par to, vai Mēness fāzēm ir kāds efekts uz, piemēram, autoavāriju skaitu, slepkavību un citu vardarbīgu incidentu pieaugumu, pašnāvību gadījumu skaitu un citām lielāka vai mazāka mēroga nebūšanām, veikti viai daudz pētījumi. Gan ne pārāk labas kvalitātes un pavisam nelieli, kur izlase ir vien daži desmiti cilvēku, bet metodoloģija aprobežojusies ar anketēšanu vai īsām intervijām, gan plaši un kvalitatīvi izstrādāti pētījumi, kuros apkopoti un analizēti dati par daudziem tūkstošiem gadījumu. Tāpat arī veikti vairāki sistemātiski pārskati un metaanalīzes, kas ir pierādījumu kvalitātes ziņā spēcīgākie no pētījumiem.

"Ir pētījumi, kas skatās mēnešu un gadu griezumā, uz desmitiem un simtiem tūkstošiem gadījumu. Ir pētījumi, kur analizēti miljoniem gadījumi slimnīcās, vai uzņemšanas nodaļās nepalielinās pacientu skaits pilnmēness laikā. Nepalielinās. Dažādos pētījumos skatīti dažādi aspekti – vai nu lielākas psiholoģiskās problēmas, vairāk noziegumu, lielāks slimnīcās uzņemto skaits utt. –, bet lielākoties secināts, ka nav nekādas saistības ar pilnmēnesi vai citām fāzēm," skaidro Hiršs. "Ja tas efekts būtu tik spēcīgs, kaut kur šajos mērījumos tam būtu jāparādās. Tava anekdotiskā pieredze: "Jā, bija pilnmēness, un kolēģis uz darbu atnāca dusmīgs!" – tas īsti neko nenozīmē." Maza mēroga pētījumos ar mazu izlasi "reizēm kaut ko var atrast", bilst Hiršs, taču šī korelācija pazūd, kolīdz izlase ir lielāka.

"Garlaicīgā, reālā zinātne ir – 900 tūkstoši gadījumu, nekas nav noticis… tas nav stāsts, par ko rakstīt interesantos mediju virsrakstos."

"Tā ir tā kognitīvā dimensija gan māņticībā, gan plašākā nozīmē ticībā jebkurai neeksistējošai lietai. Šajā gadījumā citu cilvēku uzvedības adekvātumam, emociju stabilitātei, dažādām dīvainībām, spējai iemigt vakarā un labi izgulēties jau īstenībā ir diezgan nejaušs raksturs. Ja mēs patiešām ilgākā laika posmā piefiksējam un izmērām visus šos lielumus un parametrus, dabūsim, visticamāk, nejaušu datu kopu. Ja mēs no otras puses šai nejaušajai datu kopai pieliekam klāt Mēness fāžu kalendāru, tad tur nekādu "musturu" un sakarību nav," bilst profesors Austers.

Pilnmēness laikā vairāk avāriju, slepkavību un trako - zinātne vai muķības?
Foto: AP/Scanpix/LETA

Kāpēc gribam ticēt "pilnmēness efektam"?


Pilnmēnesim piedēvētais efekts ir dziļi iesakņojies mūsu kultūrā – sākot ar vecvecāku stāstiem, vecāku jokiem, līdz dažādām popkultūras lietām – filmām, dziesmām, grāmatām, komiksiem, norāda Austers.

"Līdz ko mēs kaut kam ticam, mēs nemēģinām pārbaudīt šo sakarību validitāti, pārbaudīt, cik šim pieņēmumam ir liels pamatojums. Mēs tam ticam. Kas būtu otrs stāsts, ja sāktu pārbaudīt? Iedomāsimies tos slimnīcas uzņemšanas nodaļas darbiniekus, kuri tur 20 gadus ir strādājuši. Viņi tam visu laiku ir ticējuši. Ja viņi tagad sāks skaitīt līdzi – iznāks, ka šis uzskats var nepiepildīties, bet pārliecības ir kā tāds īpašums. Ja tu tagad atteiksies no vienas pārliecības par vienu pasaules uzbūves aspektu, tad tev lielā mērā jāatsakās no visa tā, ko tu esi līdzšinējā dzīvē ieguldījis. Tur ir tik daudz joku bijis – varbūt tev kādreiz papildu samaksāts (par darbu pilnmēness naktī – red.), varbūt tu esi dabūjis papildu atvaļinājuma dienu? Tad tu būsi kā tāds muļķītis šādā aspektā, kad uzzināsi patiesību. Tāpēc palīgā nāk visi kognitīvie mehānismi," skaidro Austers.

Atmiņa arī ir kļūdaina un nav datora cietais disks, kas strādā pareizi, kamēr "nobrūk". Mēs atmiņu pie dzīvības saturiskā nozīmē uzturam tādā formā, lai tā atbilstu mūsu pārliecībām, jo pretējā gadījumā sanāk tas, ko žargonā vietā un nevietā sauc par kognitīvo disonansi. Šo disonansi vajag mazināt, un viena no iespējām, kā to mazināt, ir neapzinātā veidā būvēt kļūdainu pasaules skatījumu. Tā tas gadu desmitiem tiek uzturēts pie dzīvības.

Kad ir iespēja izvēlēties un atlasīt datus, kam pievērst uzmanību – vai tiem, kas atbilst tavam priekšstatam par pasauli, vai tam, kas var to sagraut –, tu pievērsīsi uzmanību tiem, kas atbalsta šo priekšstatu, tu speciāli meklēsi šādus datus, piebilst profesors. Šo domāšanas kļūdu latviski var dēvēt par "ogošanu datos" ("cherry picking"), izvēloties tikai sev tīkamos, bet ignorējot pārējos datus.

Ir daudz psiholoģisko faktoru. Piemēram, vēlme iekļauties. "Ja tev kolektīvā lielākā daļa cilvēku tam tic un tas ir sabiedrībā pieņemts, tad cilvēkam ir tendence iekļauties un pieņemt to, kam tic draugi, radi. Cilvēki uzticas paši savai pieredzei un tiem tuvākajiem. Ja tev ir bijusi tā sakritība, ka pilnmēness laikā kaut kas ir noticis, un vēl visi apkārt tam tic, lielākā daļa cilvēku tam paļausies. Viņi neies meklēt pētījumus, kur kaut kādi dīvaini zinātnieki pētījuši Mēness fāžu korelāciju ar kaut ko citu. Viņus tas neinteresē, un personīgā pieredze, kā arī tas, ko draugi saka, ir daudz, daudz spēcīgāka nekā tas, ko kaut kādi zinātnieki izpētījuši. Zinātniskā pieeja pasaulei nav tā, ar ko mēs piedzimstam," norāda Hiršs.

Stāsts par rituāliem un maģisko domāšanu


Ir vēl viena lieta – no cilvēka viedokļa visas māņticības ir sava veida rituāli, un reizēm tās palīdz. "Par to ir eksperimentāli pētījumi kontrolētā vidē," norāda Austers. Vienā no šiem eksperimentiem tika simulēta situācija, kur cilvēks ir zaudējis salīdzinoši lielu naudas summu. Pusei ir iespēja veikt noteiktu rituālu darbību, bet otrai grupai nelūdz veikt nekādu rituālu. Tie, kuri to rituālu paveica, pēc tam jutās būtiski labāk. Otrā pētījumā, kuru min Austers, tika iesaistīta pusprofesionāla basketbola komanda. Randomizēti sadalot komandu divās daļās, pusei pirms soda metienu mešanas lūdza izdarīt noteiktas rituālās darbības (kaut vai noskaitīt kādu frāzi, noteiktā veidā padriblēt bumbu vai tamlīdzīgi), bet otrai pusei nekādas specifiskas pirmsmetiena darbībasnebija jāveic. Rezultātā soda metienos labāk veicās tiem, kas pirms metiena drīkstēja izpildīt šo rituālu.

Rituāli var būt dažādi – gan balstīti maģiskajā domāšanā, ezotērikā un visādās dīvainībās, bet var būt arī vienkārši – izdomāju pats savu rīta rituālu. Kaut vai padzeru katru rītu kafiju vai pasportoju, un tas arī mani var motivēt dienai," sarunā iesaistās Hiršs. "Tas rituāls var būt arī kaut kas absolūti nesaistīts ar maģisko, ezotērisko "mērci". Ir vesela kaudze pētījumu par to, ka maģiskā domāšana var novest pie visādām citām sliktām lietām. Piemēram, ja tu tici vienai sazvērestībai, ir daudz lielāka iespēja, ka tu noticēsi arī citām sazvērestībām," un daļā gadījumu kopā ar daudziem nekaitīgiem, kaut nezinātniskiem uzskatiem, var līdzpastāvēt tādi ezotēriski uzskati, kas jau var kaitēt.

Pilnmēness laikā vairāk avāriju, slepkavību un trako - zinātne vai muķības?
Foto: AFP/Scanpix/LETA

Vairāk par to, kā varētu būt radies uzskats par "pilnmēness trakumu" un to, ka mati labāk aug tad, ja pie friziera esi paviesojies noteiktās Mēness fāzēs, klausies podkāstā "Zinātne vai muļķības", kas pieejams gan "Podbean", gan "Spotify", gan "Apple Podcasts" un "Google Podcasts" platformās!

Tags

Zinātne vai muļķības Mēness fāzes Pilnmēness Psiholoģija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form